Mastopātija agrīnās stadijās ir viegli ārstējama, tādēļ, parādoties pirmajiem simptomiem, ir jādodas pie ārsta.
Mastopātija ir labdabīga piena dziedzeru saslimšana, kas izpaužas kā patoloģiska to audu augšana. Slimības laikā rodas sāpes krūtīs, plecā vai zem paduses, jūtama netīkama smaguma un saspringuma sajūtā krūtīs un piena dziedzeros, tie ir sacietējuši. Parādās izdalījumi no krūšu galiem, plaisas un saspringta āda uz tiem. Iespējams uztaustīt mezglus krūtīs, manāma arī tūska padušu zonā. Nereti sievietes ignorē mastopātijas simptomus, domājot, ka sāpes krūtīs pirms menstruācijām un to laikā ir norma. Tā nav, un stipras sāpes parasti ir saslimšanas pazīme, kas pašas no sevis vai ar pēc vecmāmiņas padoma pieliktas kāpostu lapas palīdzību vien nepāries. Lai izārstētu mastopātiju, ir jānosaka tās veids un iemesli, un tas ir tikai ārsta spēkos.
Galvenie mastopātijas profilakses pasākumi ir tas pats allaž piesauktais veselīgais dzīvesveids: izvairīšanās no stresa, pareizs uzturs, ķermeņa masas kontrole, un nevajadzētu ļauties tiešiem saules stariem krūšu zonā. Lai izvairītos no mastopātijas riska, arī pirmajām dzemdībām vajadzētu būt aptuveni 25 gadu vecumā, un bērns būtu jāzīda ne mazāk kā piecus mēnešus. Katrai sievietei būtu jāveic pašdiagnostika – 5. līdz 6. menstruālā cikla dienā ir jāiztausta krūšu dziedzeri un krūtis.
Biežākie mastopātijas cēloņi:
– hormonālas pārmaiņas un paaugstināts estrogēnu daudzums,
– iedzimtība,
– ginekoloģiskās saslimšanas,
– reproduktīvās vai endokrīnās funkcijas traucējumi,
– pārāk īss zīdīšanas periods vai tā neesamība,
– krūts traumas,
– psiholoģiskie faktori,
– hroniskas aknu saslimšanas,
– kaitīgie ieradumi u.c.
