“Mana Aptieka” farmaceiti regulāri papildina savas zināšanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta dermatoloģijai, tostarp sausas ādas kopšanai un ar to saistītām saslimšanām. Tā kā farmaceiti bieži ir pirmie, pie kuriem cilvēki vēršas ar ādas problēmām, ir svarīgi regulāri papildināt zināšanas, lai sniegtās konsultācijas būtu precīzas un balstītas uz jaunākajām atziņām.
Ādas kopšana ir vairāk nekā kosmētiska rūpe – tā ir būtiska veselības sastāvdaļa. Holistiskā pieeja ietver četras galvenās sastāvdaļas: attīrīšanu, mitrināšanu, saules aizsardzību un, ja nepieciešams, medikamentozo terapiju. Pat labākās zāles var kļūt neefektīvas, ja āda netiek pareizi kopta – īpaši gadījumos, kad sausums vai kairinājums liek pārtraukt terapiju.
NE VISS, KAS IR MITRS, MITRINA
Sausas ādas attīrīšanai jāizvēlas saudzīgi līdzekļi. Parastās ziepes bieži satur sārmainas vielas, kas sausina ādu un bojā tās aizsargslāni. Ironiskā kārtā tieši “bērnu ziepes” nereti izrādās vissārmainākās un visvairāk sausinošas. Jutīgai ādai piemērotākas ir dušas eļļas, krēmi vai sindeti (ziepes nesaturošs mazgāšanas līdzeklis). Tie attīra ādu, nesausinot to. Tos uzklāj kā dušas želeju, bet svarīgi tos rūpīgi noskalot – pat maigs mazgāšanas līdzeklis, paliekot uz ādas, var izraisīt kairinājumu. Svarīgi atcerēties – ūdens pats par sevi ādu nemitrina. Gan duša, gan vanna, gan baseina apmeklējums ādu nevis mitrina, bet gan sausina.
Nākamais solis ir ādas mitrināšana. Farmaceits palīdzēs izvēlēties piemērotāko – ikdienā labi noder krēmi vai losjoni, bet īpaši sausai ādai ieteicamas arī biezākas ziedes, kas veido noturīgu aizsargkārtu. Krēmi un losjoni ir emulsijas – losjoni ir šķidrāki un ātrāk iesūcas, savukārt krēmi ir biezāki un piemēroti lietošanai vakarā vai vēsā laikā. Ziedes, kas nesatur ūdeni, ir piemērotas ļoti sausām vietām, piemēram, papēžiem vai elkoņiem, – tās efektīvi notur mitrumu, lai gan mēdz būt lipīgas.
Dažkārt lieti noder arī serumi – viegli, koncentrēti produkti ar aktīvām sastāvdaļām, kurus lieto pirms mitrinošā krēma. Jo sausāka āda un šķidrāks mitrinātājs, jo biežāk tas jāuzklāj – pat līdz 4–5 reizēm dienā, īpaši apkures sezonā, kad gaiss ir sausāks.
Nereti piemērotākā līdzekļa izvēli nosaka gan ādas stāvoklis, gan papildu sūdzības – piemēram, vajadzība mazināt niezi vai lobīšanos. Ir arī gadījumi, kad pat vismaigākie produkti izraisa diskomfortu, un tad jāmeklē cits variants – līdz tiek atrasts tāds, kas ādai patiešām der.
Trešais solis ādas kopšanā – saules aizsardzība. Saules starojums var pasliktināt ādas aizsargbarjeru un veicināt iekaisuma procesus, īpaši jutīgai ādai. Cilvēkiem ar atopisko dermatītu, rozāciju vai psoriāzi ieteicams lietot saules aizsargkrēmus ar SPF 30+ un fizikālajiem (minerālajiem) filtriem, kas ir maigi un piemēroti arī bērniem. Krēms jāuzklāj uz visām atklātajām ķermeņa vietām un jāatjauno ik pēc pāris stundām.
Šobrīd ir sācies gada periods, kad ultravioletā starojuma indekss (UVI) dienas vidū jau pārsniedz drošo līmeni (2), tāpēc var uzskatīt, ka saules aizsargkrēmu sezona ir oficiāli sākusies – īpaši riska grupām ar jutīgu vai iekaisušu ādu.
ĀDAS VESELĪBA SĀKAS IKDIENĀ
Nepareiza vai nepietiekama ādas kopšana pati par sevi visbiežāk neizraisa hroniskas ādas slimības, taču tā var pasliktināt esošu stāvokli un veicināt simptomu saasināšanos. Atopisko dermatītu raksturo sausa, iekaisusi un niezoša āda, kuras stāvokli var ievērojami uzlabot ar saudzīgu un rūpīgu ikdienas kopšanu. Tāpēc līdztekus ārsta nozīmētajai terapijai būtiska ir arī pareiza ādas kopšana – rūpīga mitrināšana, maigs attīrīšanas līdzeklis un izvairīšanās no kairinājuma. Arī kairinājuma kontaktdermatīts, īpaši uz rokām, bieži rodas, lietojot ziepes vai tīrīšanas līdzekļus, kas sausina vai kairina ādu. Šajā gadījumā būtiska nozīme ir arī ādas kopšanas sakārtošanai. Dažkārt nav viegli saprast, kurš mitrinātājs būs vispiemērotākais – īpaši sausai vai jutīgai ādai.
UZTICIES SAVAM FARMACEITAM ĀDAS KOPŠANĀ
Farmaceits ne tikai palīdz izvēlēties piemērotu ādas kopšanas līdzekli, bet arī paskaidro, kā to lietot ikdienā. Nereti tieši sarunā ar farmaceitu cilvēks saprot, ka mitrinātājs nav jālieto tikai tad, kad āda jau ir sausa un niez, bet gan profilaktiski – katru dienu. Tieši šādas sarunas aptiekā bieži palīdz mainīt ieradumus un sākt rūpēties par ādu.
Daudzos gadījumos ādas stāvokli var uzlabot ar pareizu ikdienas kopšanu, nereti tādējādi mazinās nepieciešamība meklēt ārsta palīdzību vai uzsākt medikamentozu terapiju. Taču farmaceits palīdzēs novērtēt, kad nepieciešama ārsta iesaiste, un ieteiks vērsties pie speciālista.
Gan ārstēšanas iespējas, gan ādas kopšanas līdzekļi strauji attīstās un mūsdienās spēj risināt ievērojami plašāku ādas problēmu skaitu – arī tādas situācijas, kas agrāk šķita neatrisināmas. Ja sen tas nav darīts, iespējams, ir vērts atkal vērsties pie sava farmaceita, ārsta vai dermatologa un no jauna pārskatīt ādas ārstēšanas un kopšanas plānu.
