Malda Mencena: «Aptieka ir savdabīga svētnīca»

Dzīvespriecīgā un ar dzirkstošu humoru apveltītā Dikļu aptiekas vadītāja Malda Mencena uzskata, ka cilvēks pats ir savas laimes kalējs. Bet, ja dažkārt dzīvē viss nenotiek kā ieplānots, tad varbūt tam tā vienkārši ir jābūt.

Apsverot savu nākotnes profesiju, astoņpadsmitgadīgā Malda vērtēja to, domājot par tālo nākotni. Jau tad jaunajai meitenei bija aktuāli, vai šo darbu viņa spēs veikt arī tā saucamajā spieķīša vecumā – pensijas gados. Viņas prātā bija izkristalizējušās trīs profesijas – bērnu ārste, advokāte vai feldšere. Tomēr Malda vērīgāk ieklausījās sava zobārsta padomā apgūt feldšeres profesiju Rīgas 1. Medicīnas skolā. Iespējams, ka pavisam nejauši, bet varbūt arī ne, Maldas rokās nonāca vietējā avīze, kurā publicēts aicinājums mācīties Rīgas 1. Medicīnas skolā par farmaceiti. Tad neviļus atmiņā uzaust bērnības ainas, kad vectēva sūtīta mazā Malda ar divriteni brauca uz pāris kilometrus attālo aptieku pēc zālēm. “Vēl tagad atceros, cik dievbijīgi vēru aptiekas durvis, un tā aptiekas smarža, aptiekas aura – tas viss bija tik fascinējoši. Patiesībā jau aptieka ir savdabīga svētnīca, kur cilvēki nāk lūgt palīdzību,” atzīst Malda.

Tā kā farmaceita profesija izturēja arī spieķīša testu, tad ar privātskolotāja palīdzību operatīvi tika uzlabotas ķīmijas zināšanas, un Malda iestājās Rīgas Medicīnas skolā. “Laikam jau dzīvē viss notiek, kā jānotiek, jo, mācoties ieguvu ļoti labu izglītību, un biju pilnībā sagatavota darbam,” ir pārliecināta Malda. Pēc skolas absolvēšanas vēl pa galvu šaudījās doma par bērnu ārstes profesiju, tomēr dzīve atkal salika visu savās vietās – esošajā situācijā likumdošana un Maldas jūtu dzīve bija labvēlīgāka farmācijas nozarei.

Pati Malda smejas, ka visu dzīvi maldās un kaut ko meklē, bet nu jau 29 gadus kā atradusi ideālu dzīvesvietu – viņa dzīvo Dikļos un jūtas laimīga. “Šī ir fascinējoša vieta, kur dzīvo labi cilvēki. Man ļoti patīk šeit dzīvot un strādāt.”

Tomēr jāatzīst, ka farmaceita darbam ir arī savas ēnas puses. Lai atbrīvotos no līdzpārdzīvojumu sāpēm, Malda jau divdesmito gadu darbojas folkloras kopā “Endzelīte”. “Esmu iemācījusies izdziedāt nogurumu un pārdzīvojumu, kā arī smelties spēku un enerģiju no latviešu folkloras, kurai arī ir sava aura un svētums.”

Bet, lai iepriecinātu savus draugus un tuvos, mīļos cilvēkus ar kādu skaistu ziedu pušķi, Malda sāka apmeklēt floristikas pulciņu. Arī šī nodarbe kļuvusi sirdij tuva, jo tas ir darbs ar ziediem, no kā Malda gūst milzīgu gandarījumu.