Limbažu aptiekas farmaceite Dace Belecāne īsteno savu bērnības sapni

„Īstenot bērnības sapņus nekad nav par vēlu,” ir pārliecināta Limbažu aptiekas farmaceite Dace Belecāne, un tieši tāpēc pagājušā gada rudenī viņa sāka mācīties spēlēt klavieres. „Jūs esat pirmie bez manas ģimenes un pasniedzējas, kuriem rādu, ko esmu gada laikā apguvusi,”, spēlējot R. Paula skaņdarbu „Ilgais ceļš kāpās”, saka Dace.

Tā kā Dacei bērnībā dzīves apstākļi nebija viegli, tad vēlme iemācīties spēlēt klavieres palika neīstenota. Toties šobrīd nav iemeslu, kāpēc nedarīt to, ko patiesībā tik ļoti gribas. Es saprotu, ka par slavenu pianisti nekļūšu, un tas arī nav mans mērķis. Es tikai vēlos iemācīties spēlēt klavieres, tas man ir svarīgi,” atzīst Dace.

Gan meita, gan vīrs bija saprotoši un palīdzēja Dacei īstenot savu ieceri – meita sarunāja pasniedzēju Maiju Lūkinu, kura piekrita mammu mācīt, un kopā ar tēvu iegādājās klavieres. „Man ļoti patīk spēlēt klavieres, bet vispiemērotākais laiks ir, kad līst lietus – laukā vai dvēselē… tad nospēlē skaņas, gammas, dažus akordus, un sirdī iespīd saulīte…”

Jautāta, kas Daci pamudināja kļūt par farmaceiti, viņa atbild, ka lielu pateicību ir parādā sastaptajiem cilvēkiem, kas dzīvē viņai ir ļoti palīdzējuši. Pēc skolas beigšanas Dace sāka strādāt tirdzniecībā. Kad veselība lika par sevi manīt, saprata, ka jāmaina dzīvesveids un sāka studēt psiholoģiju. „Nonākšana farmācijā bija pavisam nejauša – kādā februāra rītā pie veikaliņa pilsētas centrā, kurā strādāju, satiku aptiekas vadītāju Ilonu Rūķi.  Viņa pajautāja, vai negribu strādāt aptiekā pie datora par recepšu ievadītāju. Es piekritu pat nepajautājusi, cik liela būs alga,– man būtiski bija, lai sestdiena būtu brīva un es varētu braukt uz Rīgu mācīties…” atzīst Dace. Pēc psiholoģijas studijām aptiekas vadītājas mudināta Dace uzsāka apgūt farmācijas zinības. Vispirms viņa pabeidza Rīgas 1. medicīnas koledžu, tad iestājās Latvijas Universitātes Farmācijas fakultātē un pēc pieciem studiju gadiem ieguva maģistra grādu. „Man nemitīgi vajag izglītoties, uzzināt ko jaunu, tāpēc, kad aizpagājušajā vasarā absolvēju LU, kolēģi jautāja, ko domāju studēt atkal. Bija doma par jurisprudenci, bet neīstenotais bērnības sapnis par klavierspēli ņēma virsroku.”

Dace ir pateicīga Dievam un sastaptajiem cilvēkiem, ka dzīvē sagadījies tā, ka nonākusi farmācijā – tā ir ļoti interesanta nozare, kurā varu daudz darīt. Viņa ne tikai konsultē un izsniedz klientiem nepieciešamos medikamentus, bet arī aptiekā gatavo zāles. „Katrs cilvēks ir individuāls, un tikai dakteris spējīgs izvērtēt, kāds ir farmakoterapeitiski piemērotākais medikaments. Gatavojot zāles pēc ārsta izrakstītas receptes, varam pagatavot vispiemērotākā sastāva preparātu konkrētajam pacientam,” ir pārliecināta Dace.

„Patiesībā esmu ļoti laimīga, jo man ir ģimene, draugi, darbs, kas man patīk, ļoti labi kolēģi, kā arī beidzot mācos spēlēt klavieres… Paldies, Skolotāj!”