Lēdurgas aptiekā strādā māte ar dēlu

Plašajā un klientiem visnotaļ ērtajā  Lēdurgas aptiekā jau vairāk nekā 20 gadus saimnieko māte un dēls – 
Indra Šemeta un Didzis Ansons.

Indru jau kopš agras bērnības interesēja medicīna, bet iespēja skolas gados pastrādāt Bauskas aptiekā par fasētāju pilnībā mainīja viņas profesijas izvēli. 1977. gadā Indra sāka mācīties Rīgas 1. medicīnas skolā (Rīgas 1. medicīnas koledža), lai kļūtu par farmaceita asistenti. „Pēc skolas beigšanas mani nosūtīja uz Lēdurgu, un tā es no pilsētas meitenes kļuvu par lauku,” smaidot stāsta Indra. Jaunā speciāliste piekrita neatgriezties savā dzimtajā pilsētā Bauskā, jo, kā daudzi jaunieši, alka pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas.

Lēdurgas aptiekā Indra uzsāka darbu kā asistente, laikam ejot, sāka pildīt aptiekas vadītājas pienākumus, bet 1995. gadā to privatizēja un kļuva par aptiekas īpašnieci. Kad Indras trīs bērni jau bija paaugušies, viņa nolēma papildināt zināšanas un 2000. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātē Farmācijas fakultātē. „Viegli tas nebija, jo, studējot dienas nodaļā, mācījos kopā ar jauniešiem, kas bija jau manu bērnu vecumā, tomēr jāatzīst, ka mācību process bija ļoti interesants. Tā kā vecākais dēls Didzis, kas ir ļoti vispusīgi attīstīts, tobrīd vēl nebija noorientējies profesijas izvēlē, tad pamazām man viņu izdevās pierunāt sekot man. Ar divu gadu starpību mēs abi ieguvām gan bakalaura, gan maģistra diplomus.

Viennozīmīgi varu apgalvot, ka mans lēmums par labu farmācijai, bijis pareizs, jo šo gadu laikā esmu sapratusi, ka farmācija ir mana profesija – nevaru savi iztēloties ārsta amatā. Didzis ir pragmatiskāks, tāpēc tagad domāju, ka piemērotāka, iespējams, viņam būtu kāda tehniskāka profesija, bet farmācija viņam patīk un darbu dara ar lielu atbildības sajūtu. Aptiekā darbus esam sadalījuši tā, lai katram izdodas laiku veltīt arī citām interesēm, lai varam pilnveidoties un atpūsties,” stāsta Indra.

Ir patīkami apzināties, ka darbam, ko dari, ir turpinātājs. Indras situācijā tas ir Didzis, kura pārziņā paliks aptieka, kad Indra nolems doties pelnītā atpūtā. Tas gan nenotiks tik drīz. Vēl daudzus gadus viņi būs laba komanda – viens otram palīdzēs, kad vien tas būs nepieciešams.