Lai baudītu vasaru bez izsutumiem

Lai gan pēdējā laikā vasaras Latvijā neizceļas ar ilgstošu un mokošu karstumu, tomēr, lai iegūtu izsutumus, pietiek arī ar samērā mērenu klimatu. Gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 25 grādiem, riska zonā esošajiem cilvēkiem, jāievēro piesardzība. Kā, iestājoties siltajam vasaras laikam, pasargāties no izsutumu veidošanās, konsultē “Lāzerplastikas klīnikas” dermatoloģe Anita Ābelīte.

Jāatzīst, ka visbiežāk šī problēma piemeklē apaļīgus (korpulentus) cilvēkus, kuriem ir palielināts ķermeņa svars, zīdaiņus, pacientus, kas sirgst ar cukura diabētu, kā arī pastiprināti svīstošus cilvēkus. Sviedriem sakrājoties krokās, kur gaisam grūti piekļūt (piemēram, padusēs, zem kuplām krūtīm, vēdera un cirkšņu krokās, starp dibena vaigiem un kāju pirkstiem) āda arvien vairāk izmirkst un zūd tās dabiskais aizsargslānis. Ādas virsmai cieši saskaroties, berzējoties, sakarstot – veidojas izsutumi. Tādās situācijās var parādīties iekaisuma pazīmes – apsārtums, tūska, nieze. Āda sāk atslāņoties, lobīties, sāk veidoties sīkas plaisiņas līdz pat sāpīgiem jēlumiem. Neretas ir situācijas, ka izsutumiem pievienojas sēnīšu vai bakteriāla infekcija – galvenokārt tās ir raugveida sēnītes, stafilokoki vai streptokoki. Dzelteni strutu pūslīši liecina par bakteriālu infekciju, bet balts biezpienveida aplikums – par sēnīšu klātbūtni. Dažkārt novērojams arī nepatīkams aromāts.

Piemērota apģērba izvēle

Lai neiedzīvotos izsutumos, laikus jau jādomā par profilaksi. Ļoti svarīgi ir izvēlēties laika apstākļiem piemērotu apģērbu – lai tas būtu brīvs un elpojošs, kas blīvi nepiekļaujas ādai. Nav ieteicams nēsāt sintētisku apspīlētu veļu un šauru krūšturu. Kokvilnas veļa uzsūks mitrumu un pasargās ādu no berzes. Korpulentām sievietēm profilaksei vēlams valkāt kokvilnas krūšturi un zem krūtīm palikt kokvilnas drāniņu. Nepieļaut, ka veidojas berze un nobrāzumi, jo ļoti viegli var pievienoties iekaisuma procesi un infekcija.

Ar mazgāšanos nepārcensties

Ādas labsajūtai ir būtiska pareiza tās kopšana, bet ieteicams nepārcensties, jo pārmērīga tīrība tāpat kā netīrība var radīt ādas problēmas. Būs gana, ja apmazgāsieties divreiz dienā ar ūdeni, izmantojot aptiekā nopērkamos speciālos ādas kopšanas līdzekļus ar neitrālu pH rādītāju, kas paredzēti jutīgai ādai. Parastās ziepes un smaržīgās dušas želejas parasti ir sārmainas, kas vēl vairāk kairina ādu un noārda ādas dabisko aizsargslāni.

Maigi izsusināt ādas krokas

Ļoti svarīgi pēc katras apmazgāšanās ir rūpīgi izslaucīt ādas krokas, cirkšņus, paduses, apaļām sievietēm un vīriešiem – arī ādu zem krūtīm. Ādu šajās zonās nav ieteicams rīvēt, bet tā maigi jānosusina vai pat jāizžāvē ar fēnu, jo pretējā gadījumā ļoti ātri var rasties izsutums. Pēc rūpīgas nosusināšanas riska zonās ieteicams uzklāt cinku, silīciju vai talku saturošu pastu, krēmu vai losjonu. Dezinficējošas īpašības piemīt arī borskābes pastai. Izsutumu profilaksei krokas var iepūderēt ar bērniem domātajiem pūderiem, kas paredzēti ādas kroku kopšanai.

Nodrošināt gaisa piekļuvi

Ķermeņa vietās, kur veidojas izsutumi, svarīgi ir nodrošināt brīvu gaisa piekļuvi. Tiklīdz parādās pirmās izsutuma pazīmes, ieteicams ādu plānā kārtiņā ieziest ar zivju eļļu saturošu pastu. Problemātiskās vietas var apstrādāt ar 2% ābolu vai galda etiķi, kas dezinficē un maina ādas pH, vai ar 2% borskābes šķidrumu. Apmēram 15 minūtes uz tām var paturēt melnās tējas uzlējuma kompresi, jo tanīnam, kas ietilpst tās sastāvā, piemīt dezinficējoša un savelkoša iedarbība.

Ļoti svarīgi pirms katras nākošās kopjošā līdzekļa procedūras rūpīgi un pareizi iztīrīt krokas, lai tajās neveidojas ideāla vide mikrobu un sēnīšu infekciju attīstībā.

Lai zīdaiņiem nerastos izsutumi, ieteicams tiem pēc iespējas biežāk veikt gaisa peldes, pirms tam gan kritiski izvērtējot gaisa temperatūru telpā (ieteicamā 21-22 grādi).

Kad jādodas pie ārsta

Ja uz izsutušās ādas virsmas ir izveidojusies erozija (nelieli nobrāzumi), ieteicams ādu nomazgāt uzklāt, piemēram, cinka suspensiju, silīciju vai talku saturošu losjonu – tie veicina ādas sadzīšanu un epitelizāciju. Var lietot arī gēlus Curiosin, Actovegin vai Solcoseryl. Ja izsutums nav pārgājis 3-4 dienu laikā, tas nozīmē, ka tam pievienojusies sēnīšu vai bakteriālā infekcija un ir jādodas pie ārsta. Tādā gadījumā būs nepieciešami antimikotiskie (pret sēnīšu) vai antimikrobiālie (pret infekcijas) ārstnieciskie krēmi. To sastāvā var būt arī kortikosteroīdi (hormonāli) preparāti, tādā gadījumā, lai nerastos pieradums, kas var pat kaitēt veselībai, ļoti precīzi jāievēro lietošanas noteikumi. Medikamentu lietošanu izsutumu gadījumā stingri jāuzrauga ārstam, jo atkarībā arī no procesa smaguma, iespējamas dažādas terapijas iespējas. Izsutuma gadījumos akūtas izpausmes parasti pāriet 3-4 dienu laikā, taču profilakses nolūkos zāles ieteicams lietot 2-3 nedēļas un pat ilgāk. Pret izsutumiem jāizturas nopietni, jo tie ne tikai rada nepatīkamas sajūtas, bet, pievienojoties bakteriālai infekcijai, var veidoties tik nopietna slimība kā roze. Tādā gadījumā būs augsta temperatūra, izteikt apsārtums, tūska un sāpes un pēc palīdzības būs jāgriežas pie ķirurga.

 

Jāievēro:

  • Jebkurā gadījumā, iekaistot ādai, būtu jādodas pie ārsta, lai izvērtētu vispārējo veselības stāvokli. Jāatceras, ka arī atsevišķas psoriāzes formas izpaužas līdzīgi.
  • Nereti cilvēki, kuri cieš no izsutuma, rīkojas aplam, liekot uz tā salvetes un vati, kas mēdz piekalst.
  • Izsutuma gadījumā bez ārsta nozīmējuma jāatturas no hormonus saturošu krēmu un ziežu lietošanas. Sākumā tie var stāvokli uzlabot, taču vēlāk – ievērojami pasliktināt.
  • Ja nav blakus saslimšanu, izsutums parasti sadzīst trīs – četru dienu laikā.