Katru gadu maija pirmajā trešdienā pasaulē atzīmē Mātes psihiskās veselības dienu. Tās mērķis – runāt atklāti par to, ko daudzas sievietes klusējot piedzīvo pēc bērniņa nākšanas pasaulē, – par pēcdzemdību depresiju. Šī diena atgādina – arī mammai vajag rūpes un atbalstu.
Bērna piedzimšana ir viens no lielākajiem dzīves notikumiem. Tomēr aiz maiguma un laimes brīžiem var slēpties arī grūtības. Miega trūkums, izsīkums, hormonu izmaiņas un sajūta, ka viss mainījies uz neatgriešanos, – tas viss var atstāt ietekmi uz jauno māmiņu psihisko veselību. Diemžēl šīs sajūtas nereti tiek pārprastas vai ignorētas. “Visām ir grūti”, “tu esi mājās”, “viss taču ir labi” – šie šķietami mierinošie vārdi var likt justies vēl nesaprastākai un vienai.
KAS IR PECDZEMDĪBU DEPRESIJA?
Pēcdzemdību depresija ir psihiskās veselības traucējumi, kas var attīstīties pirmajā gadā pēc bērniņa piedzimšanas. Tā nav slikts raksturs vai “nepateicība” – tā ir reāla slimība, kas skar apmēram katru desmito līdz piecpadsmito jauno māmiņu. Retāk, bet iespējami arī smagāki stāvokļi – piemēram, pēcdzemdību psihoze. Tāpat depresiju var piedzīvot arī bērna tēvs.
Svarīgi zināt – pēcdzemdību depresija var skart ikvienu neatkarīgi no dzīvesvietas, ienākumiem vai pieredzes. Gan pilsētā, gan laukos. Gan kļūstot par vecāku pirmo reizi, gan arī tad, ja jau ir pieredze bērnu audzināšanā.
KĀ ATPAZĪT PĒCDZEMDĪBU DEPRESIJU?
Ja sieviete vairākas dienas vai pat nedēļas jūtas nomākta, bieži raud, nejūt prieku par lietām, kas agrāk patika, jūtas vainīga vai dusmīga bez skaidra iemesla – tā var būt pēcdzemdību depresija. Citi bieži novērojami simptomi:
- grūtības aizmigt vai trausls miegs, nogurums arī pēc atpūtas;
- trauksme vai bailes palikt vienai ar bērnu;
- apetītes izmaiņas;
- sāpīga vientulības sajūta;
- domas, ka netiek galā vai ir slikta mamma;
- smagākos gadījumos – vēlme pazust, nodarīt pāri sev vai bērnam.
Ne vienmēr sieviete spēj šīs sajūtas formulēt vai par tām pastāstīt. Bieži to pirmie pamana tuvinieki – partneris, mamma, māsa, draudzene. Ja uzvedība ir mainījusies un izskatās, ka cilvēks sevi vairs “neatpazīst”, ir vērts piedāvāt atbalstu un ieteikt vērsties pēc palīdzības.
KAS IETEKMĒ PĒCDZEMDĪBU DEPRESIJAS ATTĪSTĪBU?
Pēcdzemdību depresija var skart jebkuru jauno māmiņu, taču pastāv vairāki faktori, kas palielina risku:
- psihiskās veselības problēmas agrākā dzīves posmā;
- depresija vai trauksme grūtniecības laikā;
- sarežģītas attiecības ar partneri;
- stress vai emocionāli notikumi pirms vai grūtniecības laikā;
- psiholoģiskas traumas, piemēram, vardarbība ģimenē;
- piedzīvotas ieilgušas pēcdzemdību skumjas;
- hormonālās izmaiņas pēc dzemdībām;
- vairogdziedzera darbības traucējumi;
- nepietiekams B12 vitamīna līmenis asinīs.
Jo vairāk šo faktoru sakrīt, jo lielāka iespēja, ka jaunajai māmiņai nepieciešams papildu atbalsts.
KĀPĒC IR SVARĪGI RĪKOTIES?
Pēcdzemdību depresija ietekmē ne tikai pašas sievietes labsajūtu, bet arī bērniņa attīstību un ģimenes ikdienu. Ilgstoša depresija var traucēt veidoties saiknei starp māti un bērnu, ietekmēt bērna emocionālo līdzsvaru, miega ritmu un pat valodas attīstību.
Jo ātrāk tiek atzīts, ka ir grūti, un meklēta palīdzība, jo labāk. Depresija nav jāiztur vienatnē.
KO VAR DARĪT PATI MĀMIŅA?
Lai gan depresijas ārstēšanai nereti nepieciešama speciālistu iesaiste, ir vairāki soļi, ko pati māmiņa var mēģināt darīt, lai justos labāk:
- aprunāties ar kādu uzticamu cilvēku;
- lūgt palīdzību bērna aprūpē vai mājas darbos;
- iziet ārā no mājas vismaz uz īsu brīdi katru dienu;
- mēģināt gulēt, kad guļ bērns (pat ja tas nozīmē, ka paliek nemazgāti trauki);
- pievērst uzmanību regulārām ēdienreizēm un vienkāršām, veselīgām maltītēm;
- atteikties no perfekcionisma – viss nav jāpaspēj vienai.
KĀ PALĪDZĒT JAUNAJAI MĀMIŅAI?
Būt klātesošam – tas ir svarīgākais. Ne nosodīt, ne dot padomus, bet būt blakus un klausīties. Ja esi partneris, vecāks vai draugs, vari:
- uzņemties kādu ikdienas pienākumu;
- regulāri pajautāt, kā viņa jūtas;
- uzklausīt ar sapratni;
- atgādināt, ka šis stāvoklis pāries un palīdzība ir pieejama;
- kopā atrast, kur vērsties pēc padoma vai atbalsta.
KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?
Pirmā vieta, kur vērsties, ir ģimenes ārsts. Var sazināties arī ar psihiatru vai psihoterapeitu – vizītes ar nosūtījumu daļēji vai pilnībā apmaksā valsts. Pieejamas arī bezmaksas krīzes līnijas un pašpalīdzības grupas.
PAMANI!Ja sieviete vairākas dienas vai pat nedēļas jūtas nomākta, bieži raud, nejūt prieku par lietām, kas agrāk patika, jūtas vainīga vai dusmīga bez skaidra iemesla – tā var būt pēcdzemdību depresija. |
SVARĪGI ATCERĒTIES
Depresija nav slinkums, neizlēmība vai rakstura vājums. Tā ir ārstējama slimība. Ar rūpēm, laiku un atbalstu jaunā māmiņa var atgūt līdzsvaru un prieku par savu dzīvi. Rūpēties par mātes psihisko veselību nozīmē rūpēties arī par bērnu – par viņa drošību, mīlestību un nākotni.
