Kā pasargāt sevi no osteoporozes

Osteoporoze ir hroniska un progresējoša kaulu slimība, kas biežāk attīstās gados vecākiem cilvēkiem. Kaulu veselība mazinās līdz ar vecumu, un straujāk tas notiek laika posmā no 50 līdz 60 gadiem, īpaši sievietēm, iestājoties menopauzei.

Mana Aptieka Līvānu Centra aptiekas farmaceita asistente Zita Znotiņa skaidro, ka osteoporoze ir slimība, kuras laikā, samazinoties kaulu masai, samazinās kaulu stiprums un palielinās lūzumu risks. Osteoporozes sekas ir lūzumi, hroniskas sāpes un iespējama pat invaliditāte.

 

Simptomi, kas liecina par osteoporozes iespējamību:

Kaulu un skriemeļu sāpes (ilglaicīgas), var būt mikrolūzumi, ko neatrod izmeklējumos, bet kas rada sāpes;

Samazinās auguma garums par vairāk nekā 3 cm (skriemeļu lūzuma simptoms). Izmaiņas stājā, veidojas kupris, sāp mugura, kustības kļūst ierobežotas;

Lūzumi var rasties ne tikai kritiena rezultātā, bet pie smaguma celšanas, nepareizas liekšanās, rotācijas, pat šķaudīšanas vai klepošanas dēļ.

 

Osteoporozes riska faktori:

Osteoporoze ģimenes anamnēze;

Gremošanas traktas slimības (celiakija, krona slimība); 

Ilgstoši lietoti glikokortikoīdi (prednizolons, deksametazons);

Alkohola un kofeīna pastiprināta lietošana, smēķēšana;

Mazkustīgs dzīvesveids;

Mazs kalcija saturs uzturā (mazāk par 500 miligramiem dienā);

Pārāk zems vai liels svars;

Mazs augums, trausla ķermeņa uzbūve, gaiša ādas krāsa, blondi mati;

Vegānisms, veģetārisms, samazināta olbaltumvielu uzņemšana;

Agrīna menopauze (pirms 45 gadiem);

Nedzemdējušas sievietes;

Grūtniecība.

 

Metode, ar ko uzstāda diagnozi

Osteodensitometrija (DXA) ir visprecīzākā diagnostikas metode, kuru izmanto, lai noteiktu mugurkaula un gūžas kaula minerālo blīvumu. DXA T skalas rādījumi:

Norma ≥ -1

Osteopēnija (samazināts kaulu minerālais blīvums) < -1,0 un > -2,5

Osteoporoze ≤ -2,5

Smagas pakāpes osteoporoze ≤ -2,5 un viens vai vairāki trauslo kaulu lūzumi.

Mērījumu procedūra nav ilga, un tā nav sāpīga.

 

Profilakse

Ko ikviens var darīt savu kaulu veselības labā:

Tā kā kalcijs ir kaulu uzbūves pamatā, jākontrolē kalcija daudzums uzturā. Veselam cilvēkam pēc 50 gadiem pietiek ar 1g dienā (ieskaitot ar pārtiku uzņemto), osteoporozes pacientiem nepieciešams uzņemt 1,2g dienā. 

Lai sasniegtu optimālu kalcija dienas devu, vispirms jācenšas palielināt kalcija daudzumu uzturā, bet kalcija preparāti jālieto, ja ar uzturu ieteicamo kalcija devu nevar sasniegt. Kalcija deficīta iemesls visbiežāk ir D vitamīna vai saules trūkums. Tāpēc arī hipokalciēmija (pazemināts kalcija daudzums organismā) ārstēšanā nepieciešami ne tikai kalcija preparāti, bet arī D vitamīns. Galvenais kalcija avots ir piena produkti. Visi piena produkti ar samazinātu tauku saturu. 1 litrs piena aptuveni satur 1 g kalcija. Dienā ieteicams izdzert puslitru kefīra, piena vai jogurta un apēst 2-3 šķēles siera.

Svarīgi ir zināt D vitamīna līmeni asinīs. Ja tas trūkst, centieties to uzņemt gan ar uztura palīdzību (treknas zivis, olu dzeltenumi), gan preparātu veidā. Cilvēkam, kļūstot vecākam, samazinās D vitamīna uzsūkšanās (vecākiem par 65 gadiem pat par 5-6x). Svarīgi ir ļaut to sintezēt pašam organismam. Saulē vajadzētu uzturēties vismaz 15-30 min. 3x nedēļā.

D vitamīns nodrošina adekvātu kalcija uzsūkšanos, normālu kaulaudu veidošanos un mineralizāciju. Uzskata, ka nepietiekams D vitamīna līmenis ir lielākai daļai populācijas.

Osteoporozes attīstību risku kavē regulāra vingrošana vai fiziska slodze, kas ne tikai uzlabo fizisko formu un mazina kritiena risku, bet arī efektīvi palielinās kaulu blīvumu. Taču jāizvairās no smagumu celšanas un straujām kustībām. Ieteicama ir pastaiga ātrā solī, kāpšana pa kāpnēm vai dejošana.