Kā atbrīvoties no nepatīkamas elpas?

Zobu higiēniste Daina Blome šobrīd rūpējas par Rūjienas, Salacgrīvas un Limbažu iedzīvotāju zobu un smaganu veselību. Jau bērnībā Daina sapņoja par medicīnu, un dzīves līkloči viņu aizveda līdz zobu higiēnistes arodam. Mācoties Rīgas 5. medicīnas skolā, topošā medicīnas māsa praktizēja Rīgas Onkoloģiskajā dispanserā – galvas un kakla nodaļā. Savukārt pēc skolas absolvēšana Daina tika norīkota strādāt uz Salacgrīvu par zobārstniecības māsu. „Diendienā strādājot šo darbu, man tas ļoti iepatikās, tāpēc pamazām radās vēlme apgūt papildu zināšanas, lai varētu strādāt pastāvīgi.” Rīgas Medicīnas akadēmijā (šobrīd Rīgas Stradiņu universitāte) Daina apguva zobu higiēnista profesiju un kopš 2001. gada rūpējas par pacientu zobu skaistumu un veselību.

Vai varat pastāstīt, kas ir zobu higiēnists un ar ko tas atšķiras no zobārsta?

Lai sekmīgi rūpētos par pacienta mutes veselību, nepieciešama zobārsta, zobu higiēnista un pacienta sadarbība. Ja zobārsts ir tas, kas zobus ārstē – labo, vajadzības gadījumā izrauj – tad higiēnists rūpējas par mutes, zobu un smaganu (zobakmens un aplikuma noņemšana, iekaisušu smaganu ārstēšanu) veselību. Uzsvars tiek likts uz profilakses darbu. Jaunā paaudze ir informētāka par profilakses lietderību, tāpēc zobu higiēnistu labprātāk apmeklē paši, nevis zobārsta mudināti. Senjoriem tas ir grūtāk, jo neinformētības dēļ daudziem šķiet, ka zobu higiēna ir kas līdzīgs relaksējošam pasākuma bez kā var iztikt.

Ko tad higiēnists dara?

Novērtē zobu un smaganu vispārējo stāvokli un par to informē pacientu. Iesaka mutes kopšanas līdzekļus – parādā, kā tie jālieto, jo tas ir diezgan individuāli. Ja nepieciešams, tad noņem zobakmeni, aplikumu. Ja zobakmens ir ļoti liels, tad jānāk uz atkārtotu vizīti. Vispareizāk būtu vispirms apmeklēt zobu higiēnistu, tikai pēc tam doties pie zobārsta, jo zobakmens un asiņojošas – iekaisušas smaganas var būt par iemeslu, ka zobārsts nevar kvalitatīvi salabot vai saprotezēt zobus. Cilvēkiem ir jārēķinās, ka, iekaisušu smaganu un liela zobakmens gadījumā, zobakmens noņemšanas procedūra var būt arī ne pārāk patīkama, bet citādi tā sāpes nesagādā.

Nepatīkama elpa, vai tas ir saistīts ar mutes higiēnas neievērošanu vai var būt arī citi iemesli?

Viennozīmīgi uz šo jautājumu nevar atbildēt. Ir cilvēki, kuri diezgan pavirši tīra zobus, bet elpa nebūt nav nepatīkama. Slikta elpa var būt smēķētājiem tā saucamā „smēķētāju elpa”, smaganu iekaisuma (gingivīts), ap zobu esošo audu iekaisumu (parodontoze), daudz vaļēju kariesu un strutojošu zobu gadījumā, kā arī, ja ir problēmas ar mandelēm vai aizdeguni, ilgstoša deguna dobuma iekaisuma gadījumā. Sliktas elpas iemesls varētu būt arī gremošanas trakta problēmas.

Kā atbrīvoties no nepatīkamās elpas?

Ja cilvēks divreiz dienā mazgā zobus, diego to starpas, ja smaganas neasiņo, tad visdrīzāk mute nebūs tā vainīgā. Bet, lai to noskaidrotu, vispirms tomēr jāiet pie zobu higiēnista. Ja sliktā elpa saglabājas arī pēc aplikuma un zobakmens noņemšanas, kā arī pēc smaganu iekaisuma izārstēšanas, tad jādodas pie citiem ārstiem.

Vai ēšanas paradumi ietekmē zobu veselību?

Mūsdienās barība ir pārāk mīksta, viegli sakožama. Tā apķep ap zobiem, un tās nenotīrīšana (aplikums ražo skābi) veicina kariesa veidošanos. Ēdot cietu barību (piemēram, ābolus, burkānus…) labāk notīrās aplikums, kā arī žoklim ir nepieciešamās kustības.

Ļoti liels skābu, marinētu produktu patēriņš arī var ietekmēt zobu veselību – tie var kļūt jutīgi, var „atmiekšķēties” emalja. Ja vēl pēc skābu produktu lietošanas kārtīgi (ar abrazīvu zobu pastu un zobu suku ar cietiem sariņiem) izberž zobus, tad zobu jutīgums garantēts.

Ja ir protēzes, vai arī tad ir jāapmeklē higiēnists?

Ja ir zobu platītes, tad īpaši svarīgi ir saglabāt vēl esošos zobus, tāpēc par tiem jārūpējas pastiprināti. Arī uz zobu platēm, tiltiem, kroņiem, implantiem veidojas aplikums, kuru paša spēkiem nav tik viegli noņemt.

Kādu zobu birstīti ieteicams izvēlēties?

Ja cilvēkam ir ierobežoti finansiālie līdzekļi, tad lai kāda arī birstīte būtu, tā būs labāka nekā nemazgāt vispār. Nav ieteicams mazgāt zobus ar ļoti cietām birstītēm, jo tiek noberzta emalja, labāk, lai tā ir mīksta vai vidēji mīksta. Līdzko birstītei sariņi sāk gāzties kā palmai, tā ir jāmaina. Zobu birstīte pēc zobu mazgāšanas ir rūpīgi jāizskalo un jānovieto traukā ar sariņiem uz augšu.

Mutes skalojamie līdzekļi?

Ieteiktu izmantot tos produktus, kuri nav spirtu saturoši. Skalojamie līdzekļi ir ļoti noderīgi cilvēkiem, kuriem ir sausās mutes sindroms (ja siekalas nepietiekami apskalo zobus, tie pastiprināti bojājas). Tos ieteicams lietot arī pēc zobakmens noņemšanas, ja ir hronisks smaganu iekaisums, kā arī dažādu kariesa riska iemeslu gadījumā. Mutes skalojamos līdzekļus vajag lietot tikai tad, ja higiēnists tos ir ieteicis.

Kādos gadījumos jālieto zobu diegs?

Tas gan ir jālieto visiem un ieteicams to darīt vismaz reizi dienā (minimums 2 – 3 reizes nedēļā). Ja cilvēks cītīgi tīra zobus, bet neizmanto zobu diegu, tad caurumi veidojas zobu sānos – zobu starpās. Tur notīrīt aplikumu ar zobu birstīti praktiski ir neiespējami. Ir speciāli zobu diegi zobu implantu, tiltu un brekešu kopšanai.

Vai jāuztraucas, ja, tīrot zobus, asiņo smaganas?

Tā ir pirmā pazīme, ka ir smaganu iekaisums, tāpēc jādodas pie zobu higiēnista. Smaganu iekaisums veidojas tad, ja zobam ir pārāk liels aplikums vai arī ir izveidojies zobakmens, kas kairina smaganu. Ja smaganas turpina asiņot arī pēc zobu higiēnista apmeklējuma, tad iespējams ir kāda cita organisma saslimšana.

Cik bieži ieteicams apmeklē zobu higiēnistu?

Tas ir ļoti individuāli. Ir pacienti, kuram tas jādara biežāk – ik pēc trim četriem mēnešiem. Vēlams vismaz reizi gadā, ja nav kādu nopietnu problēmu.