Imunitāte –veselības pamatu pamats

Lai arī rudenim piemīt sava burvība, nenoliedzams ir fakts, ka laika apstākļu maiņa ir pārbaudījums cilvēka imunitātei. Sezonālo slimību spēja pasliktināt cilvēka pašsajūtu visdrīzāk liecina, ka rūpes par imunitāti nav bijušas pietiekamas.

Cilvēka imūnās sistēmas galvenā funkcija ir organisma aizsardzība pret

Happy and sporty. Happy family holding different sports equipment while standing close to each other in health club

mikrobiem un to izraisītām infekcijām. Mikrobi ir mums visapkārt un arī mūsos, un daudziem miklofloras pārstāvjiem ir pozitīva ietekme, jo tie veicina pastāvīgu imūnās sistēmas stimulāciju un aizsargvielu izstrādi. Imūnā sistēma nodrošina līdzsvaru starp cilvēka organismā un apkārtnē esošiem mikrobiem un palīdz cilvēkam izdzīvot mikrobu pasaulē. Ja imūnā sistēma novājinās, tad arī organismā jau esošie mikrobi sāk vairoties un izraisa slimību – infekciju. Apkārtējā vidē ir arī patogēnie (slimību izraisošie) mikrobi, kas ir lipīgi arī otram indivīdam.

Katram cilvēkam ir savas imūnsistēmas īpatnības, no kurām daļa ir ģenētiski nosacīta, bet daļa atkarīga no citiem faktoriem.

Kas novājina imunitāti?

Visparastākie imunitātes novājināšanās iemesli ir nepareizs dzīves, darba un atpūtas režīms, stress, pārstrādāšanās, uzturs, kurā ir daudz konservantu vai tas ir vienpusīgs, vitamīniem nabadzīgs. Imunitātei kaitē arī no baktērijām pārāk iztīrīta vide. Nenobriedusi imūnā sistēma ir bērniem, īpaši līdz piecu gadu vecumam. Veciem cilvēkiem imunitāte pasliktinās, to sekmē hroniskās slimības. Visos vecumos mūsdienu cilvēkam pietrūkst saules un D vitamīna, jo cilvēku dzīve lielākoties norit iekštelpās. Cilvēku pulcēšanās pilsētās, sociālās iestādēs un ceļošana veicina lipīgu infekciju izplatīšanos.

Kā stiprināt imunitāti?

Priecājies par dzīvi. Ir zināms, ka imūnā sistēma cieši saistīta ar nervu sistēmu. Attīstoties un nostiprinoties cilvēka nervu sistēmai, stiprinās arī imūnā sistēma. Tāpēc ļoti svarīgi, kāds ir psihoemocionālais klimats vidē, kur cilvēks atrodas. Aptuveni 80% gadījumu veselības problēmas izraisa pārlieku liels un ilgs stress. Viens no labākajiem veidiem, kā pārvarēt stresu, ir līdzsvarot savu dzīvi, ienesot tajā prieku. Vai tā būtu labas grāmatas lasīšana, mūzikas klausīšanās, došanās uz kino vai teātri, sportošana ar ģimeni vai draugiem – svarīgi ir iekļaut izklaidi un prieku savā ikdienā.

Ēd veselīgi. Ēd daudz augļus, dārzeņus, zivis, gaļu, rīsus, pupiņas, riekstus un sēklas (nesālītus un necukurotus). Šādi pārtikas produkti palīdz būt veseliem un dabiskā veidā cīnīties pret slimībām, jo nodrošina organismu ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām. Ierobežo ātrās uzkodas un pusfabrikātus un centies vairāk gatavot mājās.

Kusties. Galvenais – izvēlēties sev tīkamo un sportot regulāri. Sportošana ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot vispārējo veselību un palikt veselam vīrusu un gripas laikā. 30 minūtes ilgi fiziski vingrinājumi 3 līdz 4 reizes nedēļā ir efektīvākais veids, kā stiprināt imūnsistēmu. Lielāka slodze var radīt pretēju efektu. Mērena fiziska slodze mobilizē imūnās un iekaisuma šūnas, palielina to daudzumu un asins cirkulāciju, uzlabo to funkciju. Pretēja situācija veidojas cilvēkiem ar kustību un fiziskas aktivitātes trūkumu. Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, svarīgākais pozitīvais iznākums ir saaukstēšanās infekciju biežuma samazināšanās. Pieaug arī organisma izturība pret pazeminātām temperatūrām, uzlabojas asinsrite, elpošana, kas veicina dzīvībai svarīgu orgānu apskābekļošanu. Vēlami ir fiziski vingrinājumi ārā, kur ir iespēja saņemt arī saules starus, svaigu gaisu un norūdīties. Fiziskai aktivitātei imunitātes veicināšanā ir nozīme visos vecumos, bet nepārvērtējama tā ir vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Izgulies. Jāguļ minimāli 7 stundas, optimāli 8 stundas, bet ideālā gadījumā – 9 stundas. Pētījumi apliecina, ka regulāra neizgulēšanās ir saistīta ne tikai ar saaukstēšanos un veselības problēmām, bet arī ar lieko svaru.

Uzņem vitamīnus katru dienu. Nav neviena vitamīna, kurš nepiedalītos imūnās sistēmas darbībā. Tomēr pētījumi pierāda, ka D, C, A un E vitamīnu, kā arī B6, B12 un folijskābes, un tādu mikroelementu kā cinks, selēns un dzelzs loma ir ievērojamāka. Visi minētie vitamīni un mikroelementi regulē imūnās reakcijas un apgādā šūnas ar enerģiju. Saistībā ar saules gaismas trūkumu, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ziemas laikā ir izteikts D vitamīna deficīts. D vitamīns ietekmē kaulu veselību, kā arī zems D vitamīna līmenis ir saistīts arī ar biežāku saaukstēšanos un saslimšanām ar elpošanas ceļu infekcijām. Tādēļ ļoti svarīgi, veicot analīzes, ir pārliecināties par tā pietiekamību, bet trūkuma gadījumā to uzņemt papildus. Jāatceras, ka vitamīni un mikroelementi nepasargās no vīrusiem tiešā veidā, jo tie nav pretvīrusa preparāti, bet tie uzlabos pretinfekcijas imunitāti. Arī C vitamīns palīdz stiprināt imūnsistēmu. Pētījumi apliecina, ka C vitamīns spēj samazināt saaukstēšanās gadījumu skaitu un saīsināt slimības laiku. C vitamīns neuzkrājas organismā kā citi vitamīni, tāpēc to ir nepieciešams uzņemt katru dienu. Vislabākais veids, kā uzņemt C vitamīnu, – ēst svaigus augļus un dārzeņus.

Samazini cukura daudzumu. Cukurs novājina imūnsistēmu un palīdz vairoties organismam nelabvēlīgām baktērijām. Īpaši būtiski ir samazināt rafinēta cukura daudzumu paaugstināta stresa un vīrusu laikā. Cukura vietā izvēlies dabīgus saldinātājus, piemēram, medu, stēviju vai kļavu sīrupu.

Dodies svaigā gaisā. Ziemas laikā telpās var rasties daudz toksīnu un baktēriju. Arī sausais apkures gaiss, ko ieelpojam, padara elpceļus uzņēmīgākus pret vīrusiem. Tāpēc atceries vēdināt telpas vairākas reizes dienā, bet katru dienu vismaz 30 minūtes pavadi svaigā gaisā.

Biežāk mazgā rokas ar ziepēm. Tā tu samazināsi mikroorganismu daudzumu uz rokām.

Vakcinējies. Katras vakcīnas mērķis ir veicināt imūnās atbildes un imūnās atmiņas veidošanos pret vakcinējamo mikrobu. Tāpat kā imūnās atbildes mehānismi ir atkarīgi no mikroba veida, arī vakcīnas panāk imūnās atmiņas veidošanos dažādos veidos.

Dzīvās novājinātās vakcīnas (kā jau nosaukums norāda) satur dzīvu, bet izteikti novājinātu mikrobu, kas nav spējīgs ierosināt slimību. Tā kā mikrobs ir dzīvs, tas ir spējīgs īslaicīgi vairoties organismā, un tas veicina atmiņas šūnu veidošanos, nodrošinot patiesi ilgstošu imunitāti. Parasti ir nepieciešama tikai viena vai divas dzīvās vakcīnas devas ievade (piemēram, vakcīna pret tuberkulozi) un aizsardzība saglabājas uz mūžu.

Nedzīvās jeb inaktivētās vakcīnas var būt veidotas dažādi. Tajās esošais mikrobs ir vai nu nogalināts un nespēj cilvēka ķermenī vairoties, bet ļauj ierosināt imūno atbildi pret savas virsmas antigēniem (olbaltumi uz mikrobu virsmas, ko atpazīst mūsu imūnās sistēmas šūnas un pret kuriem veidojas antivielas), vai vakcīnā ir tikai kāda neliela mikroba daļiņa vai šie konkrētie antigēni. Šīs vakcīnas bieži ir jāievada atkārtoti, lai sasniegtu protektīvo jeb aizsargājošo stāvokli.