Ilgstošs klepus! Vai tā nav astma?

Ja ilgstoši nevar atbrīvoties no klepus, noteikti jādodas pie ārsta, jo viens no klepus iemesliem var būt astma. Saslimstība ar šo slimību pēdējā laikā palielinās, un viens no daudzajiem iemesliem ir alergēnu pieaugums apkārtējā vidē. Ģimenes ārste, pneimonoloģe Dace Harasimjuka skaidro, ka ar šo slimību iespējams ļoti veiksmīgi sadzīvot, ja vien pilnībā tiek ievēroti ārsta norādījumi.

Kas ir astma?

Tā ir hroniska saslimšana, kura nav izārstējama. Tomēr mūsdienās astmas ārstēšanai ir tik piemēroti medikamenti, ka lietojot tos pareizi, iespējams ar šo slimību veiksmīgi sadzīvot. Astmai ir raksturīgi, ka, mainoties dzīves apstākļiem, tā pēkšņi var pazust, bet pie konkrētas apstākļu sakritības atkal var uzliesmot.

Agrāk cilvēkiem diagnoze bronhiālā astma asociējās ar izteiktām elpas trūkumu lēkmēm. Mūsdienās tādas izpausmes ir samērā retas, daudzos gadījumos (īpaši bērniem) tas var būt ilgs un nemotivējošs klepus.

Bronhiālā astma iedalās:

Persistējoša astma – hroniska, pastāvīga, kas savukārt var būt kontrolēta vai nekontrolēta. Ja pareizi lieto medikamentus, tad tā ir kontrolēta – cilvēks labi jūtas un var dzīvot normālā režīmā.

Epizodiska astma – uznāk epizodiski visbiežāk pavasarī vai rudenī (salīdzinoši vieglāka forma nekā persistējošā astma, bet ne mazāk nopietna).

 

Galvenie astmas simptomi:

Ilgstošs klepus, kas var būt lēkmjveidīgs, bērniem visbiežāk tas ir produktīvs (atlecošs jeb ar krēpu atdalīšanos, kuras ir grūti izklepot);

Pieaugušajiem tas ir parasts klepus, bet biežāk nekā bērniem pie lielas vai pat nelielas slodzes un stresa var būt elpas trūkums. Ja ir pareiza astmas terapija, tad izteikts elpas trūkums tiek novērots reti. 

 

Galvenie astmas iemesli :

Pavasara ziedputekšņi;

Mājas putekļu ērcītes;

Dzīvnieki;

Aukstums, mitrums;

Pārmantotība;

Stress u.c.

Ja ir noskaidrots astmas alergēns, tad vispirms jācenšas no tā izvairīties.

Cilvēkiem, kuriem ir alerģija no ziedputekšņiem, jau pirms pazīmju parādīšanās ieteicams profilaktiski uzsākt medikamentu lietošanu (ja tie pirms tam nav lietoti).

Ja ir alerģija no putekļu ērcītes, ļoti jāpiedomā pie mājas uzkopšanas. Mūsdienās ir iespējams iegādāties antialerģisku gultas veļu, ieteicams izvairīties no tepiķiem, mīkstajām rotaļlietām u.c., kur uzkrājas putekļi. 

Ja alerģiju izraisa kāds dzīvnieks, tad, lai cik žēl nebūtu, bet ar to kontaktēties nevajadzētu.

Labvēlīgs bronhiālās astmas slimniekiem ir siltums, jūras gaiss, bet jāuzmanās no pārmērīga mitruma, jo tas var radīt bronhu sašaurinājumu un veicināt saslimstību.

Nosiltinātajos dzīvokļos, biroja telpās, bērnudārzos, kur ir centrālā apkure, viens no faktoriem, kas var veicināt saslimstību ar astmu, ir īpaši zems mitruma procents telpās (ieteicamais gaisa mitrums: no 40% līdz 60%, bērniem – 50%). Pretējā gadījumā deguna gļotāda izkalst un kļūst jūtīga pret alergēniem.

Astmu ārstē ar medikamentiem:

„Glābējinhalatori” – atslābina bronhu muskuli, kā rezultātā klepus pāriet, bet šie medikamenti neārstē hronisko iekaisumu,kurš astmas gadījumā ir bronhu sieniņā.

Inhalējami hormonālie preparāti, kas jālieto ilglaicīgi, arī tad, kad vairs nav astmas simptomu. Ja tos lieto tikai periodā, kad ir klepus, tad medikaments mazinās simptomus, bet pēc to pārtraukšanas hroniskais iekaisums var atjaunoties ar jaunu sparu.

Var lietot arī leikrotriēnu receptoru antagonistus, kas bloķē vielas, ko sauc par leikotriēniem. Šīs vielas plaušās izraisa elpceļu sašaurināšanos un tūsku. Lietojot šos medikamentus astmas saasinājumi var kļūt retāki un vieglāki, var arī pilnībā izpalikt.

Dažkārt sabiedrībā dzirdēts ļoti nepareizs viedoklis, ka labāk izvairīties no inhalatora lietošanas, jo var veidoties pieradums. Ja ārsts ir nozīmējis inhalatora medikamentus, tad tie obligāti ir jālieto, jo, lai astma neradītu nopietnus veselības traucējumus, tai jābūt kontrolētai. Iesākumā tiek ieteiktas lielākas medikamentu devas, kuras, situācijai stabilizējoties, pakāpeniski tiek samazinātas. Jāatceras, ka inhalatorus, kā arī citus medikamentus drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma.

Runājot par bērniem, pubertātes vecumā bronhiālā astmas simptomi ļoti bieži pazūd – biežāk gan zēniem, nekā meitenēm.

Diagnostika:

Spirogrāfija – elpošanas tilpuma mērījums, kuram vēl var pielietot medikamentu testus, tādējādi kontrolējot vai bronhos ir sašaurinājums vai nav un vai tas ir 
atgriezenisks.

Bērniem (tas attiecas arī uz pieaugušajiem) ārkārtīgi svarīgas ir fiziskās aktivitātes un daudz laika pavadīt svaigā gaisā, jo mazkustīgs dzīvesveids un ilglaicība uzturēšanās telpās, veicina šo saslimšanu.

Ļoti svarīgi ir lietot medikamentus, kā ieteicis ārsts, nedrīkst tos pārtraukt, līdz ko simptomi izzūd, jo tad tie drīz vien atgriezīsies.