Iekšējais sargs – imunitāte

Tuvojoties rudenim, laika apstākļi kļūst arvien mainīgāki un nelabvēlīgāki, kas būtiski ietekmē arī cilvēku veselību. Epidemiologi brīdina arī par Covida-19 pieņemšanos spēkā. Tāpēc ir tik svarīgi palīdzēt savai imunitātei, lai tā varētu cīnīties un aizsargāt organismu pret nelabvēlīgiem vīrusiem un baktērijām.

Latīņu vārds immunis tulkojumā nozīmē – brīvs, neaizskarams, tīrs. Imunitāte ir mūsu organisma iekšējo resursu kopums, kas kalpo kā ierocis cīņā pret infekciju izraisītājiem un svešām šūnām. Ik minūti tā saskaras ar visdažādākajiem svešķermeņiem, vīrusiem un infekcijām, kas atrodas mūsu ikdienas vidē – gaisā, uz drēbēm, priekšmetiem, ēdienā un citur. Imūnsistēma “pamana” šos organismam nevēlamos slimību un citu veselības problēmu izraisītājus un tos “likvidē”. Bez šādas aizsargājošas sistēmas slimības mūs piemeklētu nepārtraukti.

Ja lietainā laikā gadās salīt vai pārnākt mājās slapjām kājām, aizdegunē var sākt kņudēt un rasties sajūta, ka tās ir pirmās saaukstēšanās pazīmes. Ja imunitāte ir novājināta, tad tā vairs netiek galā ar slimības izraisītājiem.

Imunitāti nelabvēlīgi ietekmē:

  • Emocionālā pārslodze vai stress var graujoši ietekmēt imunitāti. Pārdzīvojumi var izraisīt pat tūlītēju saslimšanu, bet ilgstošas nervozēšanas dēļ cilvēks kļūst uzņēmīgs pret vīrusiem un baciļiem. Sen zināms, ka stresu mazina pastaigas svaigā gaisā un sports.
  • Fiziska pārslodze, piemēram, fiziski smags darbs arī var nogurdināt imūnsistēmas spēju turēties pretī slimībām. Ja nav iespējams mainīt darba slodzi, liela uzmanība jāpievērš iespējām atpūsties pēc darbadienas.
  • Miegs. Regulārs miega bads negatīvi ietekmē mūsu imūnsistēmu, turpretī stiprs, dziļš miegs stimulē hormonu veidošanos, kas paaugstina imunitāti. Noteikti jāpārskata miegam atvēlētais laiks!
  • Nepareizs uzturs. Jācenšas lietot uzturā vitamīniem bagāta pārtika. Latvijas rudens ir dāsns ar vitamīniem bagātiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Krāsim spēkus ziemai ar svaigi spiestām augļu un dārzeņu sulām.
  • Hroniski aizcietējumi, kas apgrūtina iespēju organismam atbrīvoties no toksīniem, tāpēc šo problēmu nevar atstāt bez uzmanības un jāsāk pēc iespējas ātrāk ārstēt.
  • Alerģiskas reakcijas. Ilgstoši pakļauts alerģijas simptomiem, organisms novājinās, un var veidoties pat hroniskas saslimšanas: ir svarīgi izvairīties no saskarsmes ar alergēnu.

Par novājinātu imūnsistēmu liecina bieži saaukstēšanās gadījumi. Un tas nozīmē, ka organisma aizsargspējas jāstiprina. Imunitātes uzlabošanai rudenī var lietot vitamīnu un minerālvielu kompleksus. Laikus rūpējoties par organisma stiprināšanu, var panākt, ka imunitāte spēs aizsargāt mūs no sezonai raksturīgajām kaitēm (iesnām, klepus, sāpoša kakla) un tā stāvēs sardzē arī pret citām slimībām.