Katru gadu ar gripu saslimst apmēram desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa slimību pārslimo viegli, taču daļai tā izraisa smagas komplikācijas, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām sirds, plaušu vai vielmaiņas slimībām. Gripa var skart ikvienu, tāpēc svarīgi zināt, kā no tās pasargāties un kā rīkoties, ja tā tomēr piemeklējusi.
Gripas vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, ko slims cilvēks izdala runājot, klepojot vai šķaudot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Pietiek atrasties vienā telpā ar slimnieku metra attālumā, lai pastāvētu inficēšanās risks. Bīstami ir arī pieskarties koplietotām virsmām – sabiedriskā transporta margām, veikalu groziem vai durvju rokturiem, kur vīruss var saglabāties vairākas stundas vai pat līdz 10 dienām.
Inkubācijas periods parasti ilgst apmēram divas dienas, un slimnieks kļūst infekciozs jau pirmajā simptomu dienā, turpinot izplatīt vīrusu līdz pat nedēļai. Bērni vīrusu izdala vēl ilgāk.
KĀ ATPAZĪT GRIPU
Gripas simptomi parasti sākas pēkšņi: strauji paaugstinās temperatūra (virs 38 °C), parādās galvassāpes, drebuļi, nespēks, sāpes muskuļos un locītavās, sauss klepus, rīkles iekaisums un nereti arī sāpju sajūta acu ābolos. Slimības sākums atšķiras no parastām iesnām – gripa iestājas pēkšņi, un cilvēks jūtas “salauzts”.
Bez ārstēšanas gripa var izraisīt pneimoniju, bronhītu, vidusauss iekaisumu vai sirds un nieru iekaisumu, īpaši, ja ir pievienojusies bakteriāla infekcija.
KĀ PASARGĀT SEVI UN CITUS
Drošākais veids, kā izvairīties no saslimšanas, ir vakcinācija. Tā palīdz organismam sagatavoties saskarsmei ar vīrusu un samazina gan saslimšanas risku, gan slimības smagumu. Valsts apmaksātu vakcināciju var saņemt riska grupu pārstāvji – bērni, grūtnieces, seniori, cilvēki ar hroniskām slimībām, ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un klienti.
Ikdienā palīdz vienkārši profilakses pasākumi:
- mazgā rokas bieži un rūpīgi, īpaši pēc uzturēšanās sabiedriskās vietās;
- izvairies no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem, saglabājot vismaz viena metra distanci;
- vēdini telpas un regulāri tīri virsmas ar mitro uzkopšanu;
- aizsedz muti un degunu klepojot vai šķaudot, vislabāk – ar salveti vai elkoņa iekšpusi;
- stiprini imunitāti ar sabalansētu uzturu, pietiekamu miegu, fiziskām aktivitātēm un pastaigām svaigā gaisā.
KO DARĪT, JA TOMĒR ESI SASLIMIS
Ja parādās gripas simptomi – pēkšņs drudzis, klepus, nespēks un “kaulu laušanas” sajūta –, paliec mājās. Neapmeklē darbu, skolu vai publiskus pasākumus, lai neinficētu citus. Sazinies ar savu ģimenes ārstu, kurš ieteiks atbilstošu ārstēšanu.
Slimības laikā jāievēro miers, jālieto daudz šķidruma un jāizvairās no smēķēšanas un alkohola. Var lietot zāles, kas mazina temperatūru un sāpes, kā arī dabiskus līdzekļus imunitātes stiprināšanai. Slimniekam ieteicams izmantot atsevišķus vai vienreizlietojamus traukus. Ja parādās elpas trūkums, spēcīgs klepus vai citi nopietni simptomi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
PARŪPĒJIES PAR SEVI UN SAVĒJIEM
Gripa var šķist ikdienišķa, tomēr tās sekas var būt smagas. Tāpēc svarīgi rūpēties ne tikai par savu veselību, bet arī par apkārtējiem – īpaši par vecākiem cilvēkiem un tiem, kam veselība jau novājināta.
Papildu informācija: www.spkc.gov.lv
