Farmaceits Covid – 19 pandēmijas ēnā

Pēdējais gads ir bijis grūts ikvienam, jo neziņa un bailes mijās ar dusmām par ierobežojumiem, kuri ne vienmēr ir bijuši pietiekami izskaidroti, lai iedzīvotāji izprastu to lietderību. Fonā visam neticība valdībai un daudz dažādu spekulāciju, kuru patiesumu ne vienmēr ir tik viegli izvērtēt. Tomēr nevar neatzīt, ka krīze ir arī izaicinājumu laiks, kurā ir iespējas apgūt ko jaunu, paskatīties uz lietām no cita skatupunkta. Kāds šis gads bijis farmaceitiem un farmaceitu asistentiem, ar kādiem izaicinājumiem saskarušies šīs nozares pārstāvji, jautājam Aptieku Biedrības valdes priekšsēdētājai, Centra aptiekas Tukumā vadītājai, sertificētai farmaceitei Agnesei Ritenei.

Jāatzīst, ka šis ir bijis krietni citādāks gads, ja skatāmies pēdējo gadu kontekstā – garš un smags periods, bet vienlaikus interesants un izaicinājumiem bagāts. Lielākais satraukums bija pagājušā gada martā, kad Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, līdz tam, līdzīgi kā lielākā sabiedrības daļa, cerējām, ka šis vīruss līdz mums neatnāks. Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu bija novērojams satraukums gan sabiedrībā, gan arī aptiekāros, jo nezināmais visus baida. Sākās gan pārtikas, gan medikamentu krājumu veidošana mājsaimniecībās, kā rezultātā saskarāmies ar periodisku dažu medikamentu un higiēnas preču nepieejamību, ko gan centāmies iespēju robežās operatīvi risināt. Patiesi lepojos ar saviem kolēģiem, kas ļoti mierīgi un profesionāli uztvēra šo situāciju un to risināja, jo viens, kad uz kādu laiku nav pieejams kāds konkrēts pārtikas produkts – to var aizvietot ar citu, bet pavisam kas cits, ja nav pieejams ikdienā veselības un pat dzīvības funkciju nodrošināšanai nepieciešamais medikaments. Farmaceiti un farmaceita asistenti bez iebildumiem uzturējās darbā ilgāk, lai meklētu un rastu risinājumus konkrētajās situācijās. Šobrīd jau visi ir apraduši ar esošo situāciju, tāpēc arī stresa līmenis vairs nav tik augsts. Priecājamies, ka ievērojot drošības pasākumus, varam turpināt darbu, ka varam nodrošināt iedzīvotājus ar nepieciešamajiem medikamentiem. Līdzīgi kā iedzīvotāji arī aptiekas ir pielāgojušās esošai situācijai  – darām visu, kas ir mūsu spēkos.

Vai aptiekā līdz minimumam ir samazināta iespēja inficēties ar Covid – 19 un aptiekā strādājošie var justies salīdzinoši droši, ja zinām, ka simtprocentīga drošība šobrīd vēl nav iespējama nevienā jomā vai vietā.

Līdzko tika izsludināta ārkārtas situācija, sapratām, ka šis vīruss ir nopietns drauds un operatīvi jārīkojas, lai no inficēšanās iespējas pasargātu gan aptiekas darbiniekus, gan pacientus. Paldies mūsu meistariem, kas aptiekās ļoti operatīvi ierīkoja aizsargstiklus kases zonās. Maksimāli ātri izvietojām informāciju par drošības noteikumu ievērošanu, kā arī dezinfekcijas līdzekļus gan pacientiem, gan darbiniekiem. Aptieku kolektīvos pārrunājam, kā rīkoties konkrētās situācijās, kādu informāciju sniegt ārstiem un  pacientiem. Ja pavasarī tik strikti neievērojām distancēšanos darba telpās tieši farmaceitu starpā, tad šobrīd, saslimstībai strauji pieaugot, to cenšamies maksimāli ievērot. Kolēģi  pusdieno pa vienam, pēc tam vēdina telpas, lieto sejas maksas arī savstarpēji komunicējot, regulāri dezinficē rokas, darām visu iespējamo, lai gadījumā, ja kāds no farmaceitiem tomēr inficējas, netiek inficēti arī pārējie kolēģi. Savstarpējās sarunas ar kolēģiem tiek organizētas attālināti – tālrunis, e-pasts un WhatsApp ir mūsu galvenie komunikācijas rīki.

Vai un cik liela ar Covid – 19 ir novērota saslimstība tieši farmaceitu vidū?

Nav pieejama konkrēta statistika tieši par farmācijas speciālistiem kopumā, bet gadījumi ir. Man zināmajos inficēšanās gadījumos nav pamata domāt, ka inficēšanās notikusi aptiekā, apkalpojot klientus. Tā kā aptiekās tiek ievēroti stingri drošības noteikumi, citi kolēģi inficēti netika, tas tikai apliecina, cik svarīga ir šo noteikumu skrupuloza ievērošana.

Tomēr der atcerēties, ka arī citas saslimšanas pandēmijas laikā nav atceltas, tāpēc ikvienu cilvēku, kuram parādās klepus, nevar simts procenti uzskatīt par inficētu ar Covid – 19. Protams, laiks līdz tiek sagaidīti testa rezultāti, ir papildu stress visiem, jo aptiekas nevar pieļaut situāciju, ka visam kolektīvam jādodas pašizolācijā. Aptieku nevar tā vienkārši aizvērt uz 10-14 dienām.

Līdzīgi ir ar pacientiem, kas aptiekā iegādājas medikamentus pret vīrusu infekcijām, arī citas slimības nesnauž, tāpēc nevar uzskatīt, ka visi ir inficējušies ar Covid – 19.

Kā kopumā jūtas aptiekāri, jo viņa darba specifika nepieļauj strādāt attālināti, kā arī pastāv iespēja, ka Covid – 19 inficētiE pacienti iegriežas aptiekā, lai iegādātos medikamentus?

Kopumā var teikt, ka situācija kopš pagājušā gada marta ir mainījusies uz labo pusi. Ja toreiz bija novērojamas cilvēciskas bailes no šīs saslimšanas, bija kolēģi, kuri vēlējās ņemt bezalgas atvaļinājumus, lai pasargātu sevi, tad šobrīd ir saprasts, ka šī situācija nebūs īslaicīga un atvaļinājums neko nerisinās. Manuprāt, šobrīd aptieka ir samērā droša vieta – tiek darīts viss iespējamais, lai līdz minimumam samazinātu iespēju inficēties, un to ir sapratuši arī tās darbinieki, tāpēc emocionālais stāvoklis kopumā ir uzlabojies. Cilvēki vienkārši ir pieņēmuši situāciju kā tādu. Ja kāds jūtas nevesels, tad līdz testa rezultātiem, protams, ka stresa līmenis paaugstinās, un, saņemot negatīvu rezultātu, visi uzelpo.

Jāatzīst, ka pagājušā gada martā līdz ar epidēmiju situāciju saasināja valsts kompensējamo medikamentu izsniegšanas jaunās kārtības stāšanās spēkā no 2020. gada 1. aprīļa. Šajā sistēmā bija tik daudz neatrisinātu un neskaidru jautājumu, ka vienlaikus ar Covid – 19 situācija bija samērā sarežģīta – neskaidrības bija ārstiem, farmaceitiem un arī pacientiem. Bija nepieciešami apmēram 2 mēneši, lai vairāk vai mazāk viss sakārtotos, visas iesaistītās puses pielāgotos un izprastu sistēmas nianses, lai gan ir jautājumi, kas vēl šobrīd tiek risināti. Šobrīd pacienti ir pieraduši pie jaunās kompensējamo zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas sistēmas, daļa pacientu priecājas, ka par zālēm jāmaksā lētāk, bet daļa ir neapmierināti un neizpratnē par zāļu iepakojuma izskata regulāro mainību. Nu jau ir pagājis gandrīz gads no jaunās kompensējamo zāļu sistēmas ieviešanas brīža un būtu vērts izvērtēt  sistēmas plusus un mīnusus ilgtermiņā.

Kāds ir aptiekāru  viedoklis par vakcinēšanos, jo šobrīd joprojām sabiedrības viedokļi ir kardināli pretēji, ja vieni par, tad otri  – kategoriski pret.

Domāju, ka ar aptiekāriem ir līdzīgi kā ar pārējo sabiedrības daļu. Visos laikos ir bijuši vakcinācijas pretinieki, bet jāsaprot, ka tā ir kolektīvā atbildība. Ja neliela daļa cilvēku nevakcinējas, bet pārējā sabiedrības daļa vakcinējas, tad vīrusam netiek dota iespēja izplatīties un tā sabiedrības daļa, kas vakcinējusies, pasargā arī tos, kas vakcināciju neatbalsta. Šie cilvēki uzskata, ka nav nemaz jāvakcinējas, jo redz, viņi to nedara un viņi nesaslimst, bet patiesībā viņu nesaslimšana ir pārējās sabiedrības nopelns. Atliek tikai nedaudz iedziļināties vakcinācijas vēsturē, lai saprastu, no kādām smagām slimībām, bieži ar letālām sekām, vakcinācija ir cilvēkus pasargājusi. Lai izvērtētu šo situāciju, vajadzētu nedaudz vairāk iedziļināties pētījumos un pierādījumos. Ja Eiropas zāļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi šo vakcīnu lietošanu, lai pasargātos no inficēšanās ar Covid – 19, ja es varu iepazīties ar  zāļu aprakstu, blakusparādībām, kontrindikācijām, pētījumiem, tad man nav pamata apšaubīt šos speciālistu ieteikumus, jo šajā gadījumā mēs nevaram runāt par nepētītu un nepārbaudītu produktu, vienkārši process mums visiem zināmu apstākļu dēļ tika paātrināts. Ja netiktu sabalansēta efektivitāte ar drošību, tad šīs vakcīnas netiktu apstiprinātas. Šobrīd vakcinācija pret Covid – 19 netiek rekomendēta konkrētām iedzīvotāju grupām kā grūtniecēm un bērniem tikai viena iemesla dēļ – jo vēl  uz šīm iedzīvotāju grupām nav veikti pētījumi. Līdzīgi bija arī ar vakcīnu pret gripu, sākumā pētījumu trūkuma dēļ neieteica vakcinēties grūtniecēm, bet šobrīd, izvērtējot pētījumu rezultātus un izsverot seku iespējamību, saslimstot ar gripu, šai iedzīvotāju grupai tiek ieteikts vakcinēties.

Es atbalstu vakcinēšanos pret Covid – 19, jo šobrīd tā ir vienīgā kolektīvā imunizācijas iespēja, iespēja, kā nesaslimt vai saslimšanas gadījumā izslimot vieglākā formā  vīrusinfekciju, kurai var būt smagas un pat letālas sekas, kā arī tā ir iespēja, kā izkļūt no šo nemitīgo ierobežojumu situācijas, kurā šobrīd atrodamies. Liela daļa farmaceitu un farmaceita asistentu atbalsta vakcināciju, jo izprot vakcinācijas nozīmi. Diemžēl esmu pamanījusi, ka pat sabiedriskie mediji meklē Covid – 19 sensācijas un pārpublicē dažādas ārzemju ziņas, kuras raisa iedzīvotājos šaubas par valstiski pieņemtiem lēmumiem, kā arī par vakcīnu efektivitātes atšķirībām, blaknēm un piemērotību dažādām vecuma grupām. Ja gripai ir zāles, kuras, uzsāktas lietot laicīgi, iedarbojas labi, tad Covid – 19 gadījumā šādu medikamentu šobrīd nav. Vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai, piespiest nevienu nevar un arī nevajag.

Pirms kāda laika izskanēja informācija, ka masveida vakcinācijas nodrošināšanai varētu piesaistīt arī farmaceitus.

Esmu pilnībā par to, lai farmaceitus iesaistītu dažādos sabiedrības profilakses pasākumos, jo varam palīdzēt ar to, ka esam samērā tuvu pacientam, ka esam viegli sasniedzami un mums ir zināšanas un arī licencētas telpas, kur šos pakalpojumus sniegt. Uzskatu, ka farmaceiti var piedalīties un palīdzēt šajā procesā, tikai tam jābūt brīvprātīgam, lai katra aptieka pati var izvērtēt savus speciālistu, spēju un telpu resursus. Sabiedrībai tā būtu laba iespēja vakcinēties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī vakcinācijas nodrošināšana kā viens no aptieku pakalpojumiem nav nekas jauns – tas tiek praktizēts citās Eiropas valstīs. Bet pirms to darām, ir nepieciešama apmācība, jo vakcinācija nav farmaceita ikdienas darbs. Vakcinācijas procesam ir jābūt drošam, atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām un labas vakcinācijas prakses noteikumiem.

Tāpat pandēmijas laikā atsevišķās aptiekās tika ieviests jauns pakalpojums – Zāļu piegāde mājās, ja nu pacientam nav iespējas doties uz aptieku, tad savas recepšu zāles un citas aptiekas preces var pasūtīt pa tālruni vai e-pastu.

Vai pacienti konsultējas ar farmaceitiem par vakcinēšanos pret Covid – 19?

Aptiekārs ne tikai izsniedz un konsultē par medikamentiem, veselības uzlabošanas un higiēnas precēm, bet arī uzklausa pacientu par dažādiem citiem ar veselību saistītiem jautājumiem, mierina un uzmundrina. Pacienti mums jautā viedokli par informāciju, ko dzirdējuši ziņās televīzijā vai radio – par vakcināciju, par vakcīnu atšķirībām, efektivitāti. Tas ir ļoti cilvēcīgi, jo šobrīd informācijas ir pārāk daudz, tā ir pretrunīga un grūti izvērtējama.  Tas ir ļoti cilvēcīgi, jo šobrīd informācijas ir pārāk daudz, tā ir pretrunīga un grūti izvērtējama. Esam pagodināti, ka farmaceits daudziem ir uzticības persona. Nesenajā sanāksmē, kur piedalījās arī pārstāvis no jaunizveidotā vakcinācijas projekta biroja, mēs uzsvērām, ka farmaceitiem nepieciešama skaidri, pacientam saprotamā valodā, noformulēta informācija, ko sniegt cilvēkam izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Šādas informācijas mums šobrīd pietrūkst. Valsts institūcijām kā Veselības ministrija, Zāļu valsts aģentūra, SPKC jāapkopo šāda informācija, jānoformulē saprotamā valodā, norādot riskus un ieguvumus, pasakot, kādi būs vakcinēšanās un nevakcinēšanās riski, lai pacienti pilnvērtīgi var pieņemt lēmumu.

Kā farmaceiti atpūšas šajā laikā, vai nav jūtams emocionāls pagurums?

Runājot ar kolēģiem, vienmēr uzsveru, ka ir ļoti svarīgi darba laiku nodalīt no brīvā laika – tas gan ir aktuāli visos laikos, ne tikai šobrīd. Darba problēmas nevar nest uz mājām un tāpat arī otrādi – mājas problēmas nevar nest uz darbu. Ļoti nozīmīgas ir fiziskās aktivitātes, kaut vai pastaiga svaigā gaisā. Nevajag vakarā palikt pie televizora siltā dīvānā, bet piecelties un iziet pastaigāt. Sportot, kustēties svaigā gaisā var arī pandēmijas laikā un to vajag darīt. Turklāt laikapstākļi ir lieliski piemēroti ziemas aktivitātēm – slēpošanai, slidošanai. Aptiekāram ir ļoti svarīgi mācēt darba problēmas atstāt darbā, ilgstoši nepārdzīvot par kādu nepatīkamu situāciju dienas laikā. Strādājot farmaceitiskajā aprūpē, jāmācās saglabāt miers visās situācijās. Dažkārt dažādas likumdošanas izmaiņas rada konfliktsituācijas aptiekās, kur nav vainīgs nedz pacients, nedz ārsts, nedz farmaceits. Piemēram, jaunajā valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtībā pacientam nav iespējams izvēlēties medikamentu, kurš ir lietots gadiem ilgi, un, protams, pacients var būt neapmierināts par to. Aptiekāra pienākums ir skaidrot noteikumu izmaiņas, pacienta ieguvumus un motivēt turpināt lietot zāles. Mūsu pienākums ir meklēt labāko risinājumu pacientam jebkurā situācijā. 

Lai vai kā, tomēr visu šo ārkārtas situācijas laiku aptiekas var strādāt. Šobrīd ir daudzas sfēras, kuras ir dīkstāvē un kur cilvēkiem nav iespējams strādāt, kā kultūras cilvēki, viesmīlībā strādājošie u.c. Manuprāt, tas ir lielāks stress nekā iespēja darīt savu darbu un to mums vajadzētu novērtēt. Es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā tiks meklēta un atrasta iespēja atsākt strādāt visām nozarēm.

Kā Jums šķiet, cik ilgi vēl, baidoties no iespējamās inficēšanās, būs jāiztur šie ierobežojumi?

Domāju, ka tas būs ļoti atkarīgs, cik sekmīgi noritēs vakcinācija. Šobrīd vakcinācijas tempi Latvijā ir samērā lēni. Vienlaikus svarīgi ir kā vakcinācija noritēs citās valstīs, jo tā kā epidēmija ir skarusi praktiski visu pasauli, tad esam savstarpēji cieši saistīti. Domāju, ka apmēram pusgadu būs vēl jāsadzīvo ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem. Cerēsim, ka siltais laiks arī nāks talkā un, līdzīgi kā pagājušajā vasarā, situācija uzlabosies. Jāsaprot, jo precīzāk ievērosim drošības pasākumus – īpaši, masku lietošanu, jo ātrāk situācija uzlabosies. Ļoti ceru, ka nākamgad rudenī vairs nebūs jāatgriežas pie tik nopietniem ierobežojumiem kā aizliegums strādāt vai klientu skaita ierobežojumi tirdzniecības vietās.

Vai ir kādi ieteikumi, kā izvairīties no saslimšanas ar Covid – 19

Lai izvairītos no saslimšanas ar Covid – 19, ir jāievēro drošības pasākumi, īpaši, masku lietošana,  un jāvakcinējas. Vienlaikus katrs pats var domāt par savas imunitātes uzlabošanu. Pierādīts, ka imunitāti uzlabo D vitamīna lietošana, ja jūtamas saslimšanas pazīmes, tad noteikti jālieto arī cinks, uzskatu, ka gadalaika tumšajos mēnešos jālieto vecumam atbilstoši multivitamīni un/vai zivju eļļa. Ikdienas gaitās ejot, var izmantot deguna aerosolus, kas pārklāj deguna gļotādu un kavē vīrusa infiltrēšanos. Un visiem labi zināmās lietas – labi izgulēties, ēst ar mēru un veselīgi, fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, kas ir ļoti svarīgi šobrīd, kad tik daudz laika pavadām pie datora ekrāniem.

Jāsaglabā miers, optimisms un dzīvesprieku, tad jau viss būs kārtībā.

Paldies visiem mūsu pacientiem! Mūsu darba lielākais gandarījums ir pacienta uzticība.