Farmaceites profesijas turpinājums

Farmaceite, aptiekas vadītāja un īpašniece Anita Ozoliņa Saldū pēc vairāk nekā divdesmit darba gadiem jūtas gandarīta, jo šajā laikā izdevās izveidot ne tikai vairākas aptiekas, bet arī izaudzināt sava darba turpinātāju – vecāko meitu, kura šogad Latvijas Universitātē iegūs maģistra grādu farmācijā. 

„Man vienmēr gribējies studēt medicīnu, lai varētu palīdzēt cilvēkiem,” stāsta Anita Ozoliņa. Uz to viņu iedvesmojušas bērnībā pavadītās vasaras pie krustmātes, kas bijusi medicīnas māsa. Skolas gados Anitai radās pastiprināta interese par ķīmiju, kā rezultātā viņa uzsāka studijas Rīgas Medicīnas institūtā (Rīgas Stradiņa universitātē) Farmācijas fakultātē. „Man bija sajūta, ka strādāt aptiekā aiz letes, tas ir kaut kas īpašs. Bet pamatā tomēr mīlestība pret ķīmiju noveda pie farmācijas,” atzīst Anita.

Savu divdesmit darba gadu laikā Anita sapratusi, ka, lai vadītu aptieku, nebūt nepietiek ar farmaceita zināšanām un vēlmi darboties. „Ir jāapgūst gan biznesa pamati, gan likumdošana, gan mārketings. Tikai nemitīgi papildinot zināšanas, pilnveidojoties un attīstoties man ir izdevies ekonomiski pastāvēt, noturēties tirgū un ir ko nodot nākamajai paaudzei,” stāsta Anita.

Par vecākās meitas Līgas izvēli studēt farmāciju Anita esot bijusi pārsteigta, jo, zinot, cik šis darbs ir grūts, nekad viņu uz to nav virzījusi – profesijas izvēle pilnībā esot bijusi meitas pašas ziņā. Bet iznākums ir likumsakarīgs, jo visu bērnību Līga pavadījusi aptiekā. Kur tad citur viņai būt, ja ne kopā ar mammu. Pēc maģistrantūras beigšanas Līga trīs gadus strādās kopsolī ar mammu, jo viņai jāapgūst praktiskās iemaņas, lai varētu saņemt sertifikātu un pastāvīgi vadīt aptiekas. „Līgai ir dabas dots administratora talants, bet nepieciešama arī pieredze, ko var iegūt tikai praktiski strādājot. Labam vadītājam jāsāk no putekļu un grīdu slaucīšanas, – jāapgūst pilnīgi viss, lai varētu veiksmīgi vadīt savu uzņēmumu,” atzīst Anita.

Kamēr vecākā meita studē, bet jaunākā vēl mācās pamatskolā, Anita ar visu tiek galā pati. „Jūtu, ka man padodas, līdz ar to arī prieku sagādā tieši vadīšanas process. Maz laika atliek farmaceita darbam, bet tā kā man par visu jābūt lietas kursā, tad iespēju robežās cenšos sekot arī šiem procesiem. Patiesībā aptiekā darbs ir ļoti interesants, jo tur nekad nav rutīnas. Visu laiku jāseko līdzi jaunumiem, jāpilnveidojas, nav laika novecot. Ar apbrīnu skatos uz savām kolēģēm, kuras cienījamā vecumā vēl var vadīt aptiekas, interesēties par jaunumiem, pārzināt likumdošanu un būt dzīvespriecīgas. Kaut es tā varētu justies, sasniedzot viņu gadus,” atzīst Anita.