Tukumā Centra aptiekas farmaceite Evija Gailuma ir aktīva dzīvesveida piekritēja. Viņai patīk tautisko deju ritmi, arī tādas sporta spēles kā basketbols, volejbols, futbols, viņa savu varējumu ir apliecinājusi arī dažādās vieglatlētikas disciplīnās, tomēr sajūtas, kas piedzīvotas, lecot ar izpletni, ir visspilgtākās un brīnišķīgākās.
Kad pēc Jaunjelgavas vidusskolas absolvēšanas Evijai bija jāizvēlas nākotnes profesija, pirmā doma bija – žurnālistika. Tomēr lielākas iespējas palīdzēt cilvēkiem viņa saskatīja medicīnas nozarē, bet nespēja mierīgi uztvert asiņainus skatus, tas lika šo domu atmest. Tā kā farmācija ir samērā cieši saistīta ar medicīnu un skolā Evijai ļoti labi padevās ķīmija, viņa pieņēma lēmumu kļūt par farmaceiti. Jau studējot Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē Farmācijas programā, Evija guva pirmo darba pieredzi dažādās aptiekās Latvijā, savukārt pēdējos piecus gadus par savām mājām sauc Tukumu un strādā Tukumā Centra aptiekā. Šoruden jaunā speciāliste nokārtoja sertifikācijas eksāmenu un kļuva par sertificētu farmaceiti.
“Esmu sapratusi, ka farmācija ir mans sapņu darbs – mans dzīves aicinājums, jo katru dienu ar prieku ceļos, lai dotos uz darbu. Kad gadu biju bērna kopšanas atvaļinājumā, izjutu darba trūkumu, jo saikne un komunikācija ar cilvēkiem man ir ļoti svarīga. Pirmajos darba gados bija nedaudz grūtāk, jo līdzpārdzīvoju klientiem, bet tad sapratu, ka palīdzēt varēšu, ja iemācīšos distancēties, jo pretējā gadījumā cietīs mana veselība. Bet viennozīmīgi varu apgalvot – šī ir mana profesija un esmu ļoti priecīga, ka dzīvoju Tukumā, ka esmu farmaceite, ka varu palīdzēt cilvēkiem,” atzīst Evija.
Patiesībā jau Evijas sirdslieta ir dejošana – viņa ir dejojusi gan Rīgas Latviešu Biedrības Nama tautas deju ansamblī “Vija”, gan Tukuma tautas deju ansamblī “Svīta”. Tā kā šobrīd vairāk laika jāvelta mazajai meitiņai, tad Evija uz brīdi ir atteikusies no šī vaļasprieka, bet pie pirmās izdevības viņa to atsāks.
“Laikam jau esmu nedaudz traka, jo man patīk izmēģināt visu ko jaunu,” atzīstas Evija. Reiz viņām ar draudzeni radusies doma nolēkt ar gumijām. “Lai gan sākumā bija nedaudz bailīgi, lēciens bija fantastisks, tikai ļoti īss,” nedaudz skumji nosaka Evija. Tā radās doma par lēkšanu ar izpletni, un draugi Evijai uzdāvināja šo iespēju – lēkt ar izpletni no 3 km augstuma.
“Lidmašīnā biju vienīgā sieviete, pārējie lēcēji izskatījās nedaudz nobijušies tāpat kā es. Atzīšu, ka pirmajā momentā bija samērā bailīgi, jo krīti un saproti, ka neko nevari ietekmēt. Bet, kad instruktors izlaida izpletni, krišanas ātrums samazinājās, sāku nomierināties un izbaudīt to skaistumu, kas paveras visapkārt. Pirmajā momentā zeme izskatās pārsteidzoši maza, tad pamazām tā palielinās un arvien vairāk skatam paveras tās burvība,” stāsta Evija. Jaunā farmaceite atzīst, ka šis noteikti nebūs viņas pēdējais lēciens, jo, ja vienreiz kaut kas tāds izbaudīts, tad gribas vēl un vēl.
