Dzirdes traucējumi un to sekas

“Dzirde ir viena no svarīgākajām maņām, jo, pateicoties tai, ne tikai spējam izprast apkārtējās skaņas, bet arī komunicēt viens ar otru. Dzirdi nav iespējams atpūtināt, jo tā strādā arī tad, kad guļam, tāpēc pret to jāizturas saudzīgi, jo pretējā gadījumā var nākties saskarties ar dzirdes traucējumiem vai tās zudumu,” brīdina LOR klīnikas otolaringologs Gints Tomiņš.

Dzirdes traucējumi var rasties dažādu iemeslu dēļ, to veids atkarīgs no tā, kurā auss daļā ir radies bojājums.

 

Dzirdes traucējumus iedala:

auss novadošā aparāta bojājumi – ārējās vai vidusauss bojājumi.

auss uztverošā aparāta bojājumi – dzirdes nerva.

Gan jauniem, gan pacientiem gados visbiežāk sastopamie ir novadošā dzirdes aparāta traucējumi – ārējās auss vai vidusauss bojājumi. Samērā bieži ir iekšējās auss dzirdes traucējumi, kuri savukārt iedalās akūtajos (iespējama ārstēšana ar medikamentiem vai dzirdes protezēšana) un hroniskajos (dzirdes protezēšana).

Pie ārējās auss ejas dzirdes traucējumiem visbiežāk saskaramies ar sēra korķiem – pēkšņi aizkrīt auss, pasliktinās dzirde, var būt arī sāpoša spiediena sajūta. No tiem var atbrīvoties pie ārsta, veicot auss skalošanu. Pie šīs grupas pieder arī auss iekaisumi tā dēvētās peldētāju ausis, kā arī pēdējā laikā pieaugošās sēnīšu infekcijas, kam par iemeslu samērā bieži ir kosmētisko kociņu izmantošana auss ejas tīrīšanai.  Tīrot auss eju ar šo kosmētisko kociņu, tiek radītas mikrotraumas, kurās iekļūstot infekcijai, rodas iekaisums, kas samērā grūti ārstējas.

Runājot par vidusauss bojājumiem, tie visbiežāk ir ventilācijas traucējumi, kad auss aizkrīt lidojuma laikā vai kāda iemesla dēļ tajā ir sakrājies šķidrums. Mēdz būt arī akūti vidusauss iekaisumi, ko izraisa infekcijas, savukārt mūsdienās retāk sastopami ir hroniski vidusauss iekaisumi.

 

Kad jādodas pēc palīdzības pie speciālista?

Ja pārsvarā gadījumos pieaugušais pats spēj konstatēt dzirdes pasliktināšanos, tad, jo mazāks bērns, jo grūtāk tas konstatējams. Ja bērns nereaģē uz skaņu, pats kļūst arvien skaļāks vai ieslēdzas sevī, arvien skaļāk tiek pagriezta TV un datora skaņa – tās ir pazīmes, kad būtu vēlam pārbaudīt bērna dzirdi.

Pieaugušais vai pusaudzis visdrīzāk pats spēs saprast, ka dzirde pasliktinās– nedzird ar vienu vai abām ausim, vai dzirdes uztveramība samazinās. Ja bērnībā netiek konstatēti esoši dzirdes traucējumi, tad pastāv iespējamība, ka viņš arī pieaugot tos pats nespēs konstatēt, jo ir pie tiem pieradis.

Ja pēkšņi aizkrīt viena vai arī abas ausis, tad liela iespēja, ka tas ir sēra korķis, kuru ārsts iztīrīs.

Ja ir paaugstināta temperatūra vai sāpes vienā vai abās ausīs, pastāv iespējamība, ka ir izveidojies vidusauss iekaisums.

 

Kādi faktori veicina dzirdes pasliktināšanos?

Tāpat kā tīram zobus un rūpējamies par ķermeņa higiēnu, ir jārūpējas arī par dzirdes veselību. Nav ieteicams ilgstoši uzturēties skaļā troksnī, kas var veicināt neirosensoru vājdzirdību. Ja darbs ir saistīts ar pastiprinātu troksni, obligāti jālieto aizsarglīdzekļi – austiņas vai ausu aizbāžņi.

Latvijas klimats ir labvēlīgs dažādu vīrusu izplatībai un tur neko nevaram mainīt. Tomēr varam izvairīties no publiskiem masu pasākumiem, kur inficēšanās iespējamība ir samērā liela. Diemžēl Latvijas sabiedrībai ir pieņemts uz šādiem pasākumiem, arī uz darbu, doties tad, ja ir jau parādījušies pirmie slimības simptomi, tādējādi veicinot slimības attīstību un vīrusu izplatību.

 

Dzirdes samazināšanās testēšanas veidi

Ārsts veiks ausu apskati, pārbaudīs vidusauss funkcijas un, izmantojot subjektīvu izmeklēšanas metodi – audiometriju, izvērtēs dzirdi visā dzirdamo frekvenču diapazonā, kā arī diferencēs vidusauss vai iekšējās auss dzirdes nerva bojājumu. Audiometrists sadarbojoties ar pacientu, noteiks, vai sajūtas par dzirdes pasliktināšanos ir pamatotas. Pirmā audiometrija var nebūt pietiekami precīza, tad šo metodi pielieto atkārtoti.

Pieaugušajiem svarīgs rādītājs ir savstarpējā komunikatīvā funkcija – komunikācija. Vai var sarunāties ar mājiniekiem, kaimiņiem, skatīties TV, vai skaļums nerada problēmas apkārtējiem cilvēkiem. Šajos gadījumos visbiežāk dzirde pasliktinās lēnām, tāpēc pastāv iespēja, ka pats cilvēks to var nepamanīt. Statistika rāda, ka pēc 60 gadu vecuma katram trešajam ir kaut kādas dzirdes izmaiņas un visbiežāk dzirde pasliktinās abās ausīs vienlaikus.

Svarīgs faktors ir cilvēka dzīves kvalitāte, vai komunikācija ir nepieciešama mājas apstākļos vai cilvēks ir sabiedriski aktīvs. Pasliktinoties dzirdei, cilvēki iemācās lasīt no lūpām, mīmikas, tāpēc arī šajās situācijās vieglāk uztvert dzimto valodu nekā svešvalodu.

Vājdzirdība, kas radusies iekšējās auss problēmu gadījumā, nav ārstējama. Ja dzirde ir sākusi pasliktināties, tad tā vairs neatjaunosies. Šajās situācijās, izvērtējot katra konkrētā pacienta vajadzības, ir iespējams piemeklēt nepieciešamo dzirdes aparātu, tādējādi uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti.