Dambrete – farmaceites Zanes Sinkevičas dzimtas spēle

Jēkabpils Vecpilsētas aptiekas farmaceite Zane Sinkeviča ir dzīvespriecīga, jauna meitene, kura pēc studijām Rīgā saprata, ka dzīvot un strādāt grib savā dzimtajā pusē. Zasa, kur viņa ir dzimusi un augusi, tomēr šķita nedaudz par mazu, tāpēc izvēlēta tika Jēkabpils.

Zane ir vienīgā gan radu, gan draugu pulkā, kura izvēlējās profesiju saistītu ar medicīnu. Vidusskolas pēdējās klasēs meitenei radās nelielas veselības problēmas un bija jālieto medikamenti. „Man jau tad gribējās saprast, kas tās ir par zālēm un kāpēc man šos medikamentus izraksta, kā tie iedarbojas,” atceras Zane.  Savs nopelns jāuzņemas arī Zasas vidusskolas ķīmijas skolotājai, kura, spēdama sarežģītus jautājumus izskaidrot saprotami, radīja Zanei interesi par ķīmiju. Tomēr liktenīgā izvēle tika izdarīta, pateicoties publikācijai žurnālā Mērķis, kurai jauno meiteni tik ļoti izdevās iedvesmot, ka viņa devās uz Latvijas universitāti un ieguva gan bakalaura, gan maģistra grādu farmācijā.

Studiju laikā iespēju robežās, strādājot Rīgas lielajās aptiekās, Zane guva neatsveramu pieredzi. Tomēr dzimtās puses vilkme bija stiprāka par lielpilsētas vilinājumu, tāpēc viņa sazinājās ar Vecpilsētas aptiekas īpašnieci, kura apsolīja pēc augstskolas absolvēšanas jauno speciālisti pieņemt darbā. „Te viss šķita daudz mierīgāks un harmoniskāks,” par darbu Vecpilsētas aptiekā saka Zane. „Aptiekas īpašniece man uzticējās un bija pretimnākoša pret jauninājumiem, kurus vēlējos ieviest, jo gribējās izmantot Rīgā gūto pieredzi.”

Vienā mirklī Zanes dzīve sagriezās kājām gaisā – sāka strādāt Jēkabpils Vecpilsētas aptiekā, ar draugu Mārtiņu iegādājās māju, – var teikt noenkurojās Jēkabpilī. „Man ir darbs, kas man ļoti patīk, esmu tuvāk saviem radiem, draugiem, varu nodarboties ar saviem vaļaspriekiem, ko vēl vairāk vajag,” smaidos jautā Zane.

Jā, arī vaļasprieki ir Zanes neatņemama dzīves sastāvdaļa. Kopš agras bērnības viņa dejo Zasas vidusskolas tautisko deju kolektīvā, ir piedalījusies trijos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Studiju laikā gan neizdevās apvienot mācības ar dejošanu, bet tagad Zane dejo Zasas jauniešu deju kolektīvā Solis un pagājušajā vasarā uzstājās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

„Tautas deju kolektīvs man ir kā otra ģimene, mums kopā visiem ir ļoti labi. Var teikt, ka dejošanai savā ziņā ir arī liktenīga loma manā dzīve – lai gan savu draugu Mārtiņu pazinu jau agrāk, tā nopietni sadejojāmies tieši kolektīvā Solis,” atzīst Zane.

Jaunā farmaceite ir visnotaļ aktīva un atraktīva meitene, kurai ir gana daudz interešu un nodarbošanos. Jau skolas gados bijis tā – tie, kuri bija aktīvi, piedalījās visur. Tad bez dejošanas un volejbola spēlēšanas Zane skolas komandas sastāvā startēja arī dambretes sacensībās. „Neatceros, kas man iemācīja šo spēli, bet tā kā visi mūsu ģimenes vīrieši aizrāvās ar dambretes spēli, tad mēs ar māsu arī tikām apmācītas tās meistarstiķos. Tētis un abi vecietēvi ļoti labi spēlē dambreti, ja kādreiz mums izdodas panākt neizšķirtu rezultātu, tad tas ir liels sasniegums,” stāsta Zane.

Lai gan aktīvāka dambretes spēlēšana bijusi skolas gados, Zane atzīst, ka arī tagad šad tad uzspēlējot gan ar savu draugu Mārtiņu, kuram šī spēle arī visnotaļ patīkot, gan ar agrākajiem cīņu biedriem.