Citādais svētku mielasts

“Ļaudis, sēdēdami pie pilniem galdiem, paši sev saka: ”Cilvēks ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu…”. Jautājums tikai, KĀ dzīvotu – vai vesels, mundrs, dzīvespriecīgs un apmierināts ar savu dzīvi? Cilvēks sāk ēst tikko piedzimis un to dara, kamēr dzīvo.  Lai dzīvotu, nevajag daudz ēst, bet ēdienam jābūt viegli sagremojamam, vienkāršam un daudzveidīgam,” stāsta sertificēta uztura speciāliste Mg. sc. sal. uzturzinātnē Ilze Lutere.

Ziemas periods ir mākoņu, sniega, zemas temperatūras laiks, kad cilvēkam nepieciešami sildoši ēdieni. Tomēr, jārēķinās ar to, ka šajā laika fizisko aktivitāšu daudzums samazinās. Kaut gan vajadzētu tieši pretēji: pie lēnākas vielmaiņas (saistībā ar saules ritmu) nepieciešams vairāk kustību.

Ja jau cilvēks ēd, lai gūtu enerģiju, tad kālab pēc ēšanas nereti rodas noguruma un smaguma sajūta? Atbilde nav tālu jāmeklē – enerģiju zaudējam arī ēdot un pārstrādājot ēdienu. Ir izpētīts, ka gremošanas sistēmas darbība tērē apmēram desmit procentus organisma enerģiju. Tas ir būtiski pie nosacījuma, ja enerģijas uzņemšana un patērēšana ir līdzsvarā. Mūsu sajūtas mums ziņo, kad šis līdzsvars ir izjaukts.

Ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēks pārēdas, sēžot pie svētku galda:

Sarunas un satikšanās prieks. Te būtu vietā padoms: kad runā vai klausies, noliec dakšiņu un nazi malā;

Nevelēšanās aizvainot saimnieci. Šo iemeslu vērts atcerēties, ēdot vienu kotleti pēc otras. No pārēšanās cietīsiet vienīgi jūs, un tad saimniece jums nebūs spējīga palīdzēt.

Iespējams, ka daudziem gribētos teikt maģisko teikumu – svētkos jau var. Tomēr es gluži tā nedomāju, jo vienmēr var atrast alternatīvas, kā svētku ēdienu padarīt veselīgāku, lai pēc tam justu enerģijas pieplūdumu, nevis nogurumu un smaguma sajūtu pakrūtē. Plānojot klāt svētku galdu, jāsaplāno ēdienkarte, jāizveido iepirkumu saraksts, ņemot vērā, svinētāju skaitu.

Ēst ar prātu, mīlēt ar sirdi

Tā nu reizēm sanāk, ka pēc Ziemassvētku gardumu baudīšanas, jāmokās nožēlā par pārēšanos. Tad tiek doti vieglprātīgi solījumi, ka cūkas cepetim, sautētiem kāpostiem un treknajai mērcītei pat virsū vairs neskatīsies. Taču nav vērts šaustīt sevi ar pārmetumiem un solīt neizpildāmo, ja iespējams no šīs problēmas pavisam vienkārši izvairīties ar garšvielu palīdzību. Ar garšvielām ir tāpat kā ar smaržām – ja visas notis sakrīt, to lietošana pārvēršas baudā. Izmantojot garšvielas, mēs varam ne tikai papildināt vai izmainīt ēdiena garšu, bet arī uzlabot gremošanu, stiprināt imunitāti un vairot dzīvības enerģiju. Atsevišķām garšvielām piemīt arī antibakteriālas īpašības gan pret sēnītēm, gan vīrusiem. Šķiet, pati daba, domājot par cilvēku, ir radījusi tādas garšvielas, kas ne tikai rada baudu, bet arī uzlabo veselību. Gandrīz visās garšvielās lielākā vērtība ir ēteriskās eļļas, tāpēc vislabāk tās iegādāties nemaltā (neapstrādātā) veidā un saberzt piestiņā pirms izmantošanas. Kad ziemā, piemēram, cepti āboli ar kanēli vai aromātisks karstvīns izplata kārdinošu smaržu, tas ne tikai rosina apetīti, bet arī uzlabo garastāvokli. Recepte ir diezgan vienkārša – jo vairāk (bet ne pārspīlēti) garšvielu būs pievienots ēdienam, jo mazākas problēmas sagādās pārēšanās. Ieteicamās garšvielas ir anīss, koriandrs, kardamons, pipari, kanēlis, kurkuma, krustnagliņa, muskatrieksts, vaniļa.

Tradicionālo produktu pārtapšana veselīgākos ēdienos

Zirņi un pupas – latvieši zirņus un pupas ēd no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam, bet vajadzētu otrādi – no Jaunā gada līdz Ziemassvētkiem. Zirņos un pupās ir ļoti daudz olbaltumvielu, maz tauku, daudz šķiedrvielu un citu vērtīgu vielu. Tradicionāli Ziemassvētku galds nav iedomājams bez zirņu vai pupiņu ēdiena. Kāpēc gan pupas nevarētu “iekomponēt” saldajās pupiņu trifelēs, vai, piemēram, zirņu miltu saldumos.

Štovēti kāposti – liesāks variants ir skābos kāpostus sautēt apelsīnu sulā, pievienojot brūno cukuru un mazliet kanēli. Tā tiek nošauti trīs zaķi uzreiz: kāpostos nav tauku, tie ir ļoti patīkami zeltaini brūnā krāsā un garšo dievīgi.

Cepetis, žāvēta gaļiņa, kotletes un karbonāde – ko iesākt ar šiem ierastajiem un garšīgajiem ēdieniem. Zināms ir fakts, ka augstās temperatūras, kurināmā un produktā esošo tauku iespaidā, kuriem pievienojas arī atmosfērā esošais skābeklis, veidojas cilvēka organismam nevēlami savienojumi. Par ceptās gaļiņas garšu priecājas tikai uz mēles esošās garšas kārpiņas (košļāšana ilgst labākajā gadījumā 5 sek.), kamēr vēders demonstratīvi sūta signālus – kāpēc to ēdat? Labi būtu ievērot pāris noteikumus, lai šos tik ļoti iecienītos ēdienus pagatavotu veselīgāk. Ja nevarat atturēties no kotlešu vai karbonādes cepšanas pannā, atcerieties, ka ik pēc divām izceptām pannām eļļa ir jāmaina, turklāt panna – jānomazgā. Eļļu noteikti nevajag taupīt. Labāk, lai cepamais viegli peld eļļā, nekā uz pannas tās ir par maz. Ja eļļa ir maz, ēdiens piedeg ātrāk, tā sāk dūmot un degt, tas savukārt rada virkni bīstamo savienojumu. Es ieteiktu cepeti cept cepamajā maisā kopā ar dārzeņiem vai tradicionālajā “pīlē”, pievienojot melno kardamonu, kas piešķirs ēdienam kūpinājuma garšu.

Zivtiņas – varbūt tomēr cūkgaļas cepeša vietā labāk izvēlēties zivi. Tās satur visveselīgākos taukus – omega-3 taukskābes, kas labvēlīgi ietekmē sirds, asinsvadu veselību. Un, kā liecina pētījumi, uzlabo arī garastāvokli un pasargā no depresijas. Tradicionālā veidā gatavojot karpu parasti tiek izmantots krējums, siers, majonēze. Bet, lai ēdiens būtu veselīgāks, karpu var pildīt ar garšaugiem un dārzeņiem (citrona, apelsīna un purava ripiņām, sīpoliem, ķiplokiem un dillēm). Virspusi bagātīgi pārkaisot ar pētersīļiem, zivi cep ietītu folijā.

Fermentēti (skābēti) dārzeņi – skābētu produktu galvenā vērtība ir pienskābās baktērijas. Tās savā attīstības procesā izmanto cukuru, kas atrodas dārzeņos, augļos un ogās. Tas pārveido tos pienskābē, kas pasargā produktus no tālākās bojāšanās. Fermentēt var, piemēram, brūklenes, ābolus, kabačus, bietes, burkānus, kāļus, papriku un daudz ko citu.

Es daru tā: sagriežu dārzeņus un pārleju ar sālsūdeni (uz 1 l ūdens – 20 g himalaju (rozā) sāls), lai dārzeņi pilnībā nosegti, uzlieku slogu, lai fermentācijas process notiktu bez gaisa klātbūtnes. Pēc dažām dienām ūdens sāk duļķoties, un rodas gāzes burbulīši –notiek fermentācijas process. Pēc 4-6 dienām aizvākots trauks var “pārcelties” uz ledusskapi. Fermentēti produkti uzlabo gremošanas procesus, jo enzīmi nepieciešami, lai sagremotu, absorbētu un izmantotu uzturvielas, ko uzņemam ar ēdienu. Fermentēti produkti ir lielisks vitamīnu avots, kas palīdz uzsūkties ar ēdienu apēstajiem mikroelementiem. Skābes stimulē vielmaiņu, tauku un ogļhidrātu šķelšanos, kā arī mazina apetīti. Neaizmirsīsim, ka fermentēti produkti ir visi dabīgi skābētie piena produkti – kefīrs, paniņas, jogurts, biezpiens.

Krāsainie dārzeņi – lai arī latvieši ir izslavēti kartupeļu ēdāji, kāpēc gan Ziemassvētku galdu nepadarīt krāsaināku ar dažādiem dārzeņiem – cepamo ķirbi, seleriju sakni, bieti, topinambūru u.c. Īpaši vēlos izcelt selerijas sakni, kura var lieliski aizstāt sāli. Sakne uzlabo gremošanu, labi palīdz locītavu problēmu gadījumos. Visus dārzeņus sagriež gabaliņos, pārslaka ar eļļu, pārkaisa ar garšvielām un cep cepeškrāsnī. Var arī gatavot dažādus biezeņus, tomēr ierastā saldā krējuma vai kausētā siera vietā izmantot, piemēram, Piena spēku. Tas būs labs, liess olbaltuma avots, kurš dos pietiekami “treknu” garšu mēles kārpiņām.

Pārsteiguma tīstoklīti – pavadot viesus uz mājām, varam līdzi iedot nelielu cienastu.

Katliņā izkausē vienu tāfelīti rūgto šokolādi (100 g) un pievieno 150 g ķirbju sēkliņas, 1/4 tējkaroti maltus čillī piparus un vaniļas cukuru. Visu masu samaisi un ar karoti liec nelielās kaudzītēs uz folijas, veidojot tīstoklīšus, kurus atdzesē ledusskapī. Ēdājam tas būs pārsteigums un patīkamas atmiņas.

Labs ēdiens pārsvarā ir ļoti vienkāršs. Lielākoties tam ir tikai trīs vai četras sastāvdaļas, vienīgi tām jābūt pēc iespējas kvalitatīvākam un svaigākam. Receptes iesaku izmantot kā iedvesmas avotu, lai ļautos brīvai improvizācijai. Esi radošs, ja pietrūkst kādas sastāvdaļas, un nekad nepadodies!