Kāpēc pēkšņi sāk sāpēt sirds? Kas izraisa insultu? Viens no biežākajiem iemesliem ir ateroskleroze – slimība, kas attīstās klusi un nemanāmi, bet var novest pie smagām sekām. Tās cēloņi bieži vien meklējami dzīvesveidā, bet sekas var būt dzīvībai bīstamas – infarkts, insults vai nopietni asinsrites traucējumi kājās. Zināšanas par šo slimību un savlaicīga rīcība var būtiski palīdzēt saglabāt sirds veselību ilgtermiņā.
Ateroskleroze ir slimība, kas attīstās lēni un skar artērijas – tos asinsvadus, kuri no sirds apgādā visu ķermeni ar asinīm. Tā veidojas, kad uz asinsvadu sieniņām nogulsnējas taukvielas, galvenokārt holesterīns. Ar laiku šie nosēdumi sacietē un sašaurina asinsvada iekšpusi – asiņu plūsma kļūst apgrūtināta. Tāpat kā aizsērējusi caurule, arī šeit spiediens paaugstinās, sieniņas kļūst cietas un trauslas.
Rezultātā dažādām ķermeņa daļām, tostarp sirdij, smadzenēm un kājām, sāk pietrūkt skābekļa. Tas var novest pie mio-karda infarkta, insulta vai nopietniem kāju asinsrites traucējumiem, kuri smagākos gadījumos beidzas pat ar kājas amputāciju.
INSULTS – STEIDZAMA PALĪDZĪBA VAR GLĀBT DZĪVĪBU
Aterosklerozes dēļ asinsvads smadzenēs var pēkšņi aizsprostoties, izraisot insultu. Jo ātrāk tiek sniegta palīdzība, jo lielākas iespējas izdzīvot bez smagām sekām.
PAZĪMES, KAS LIECINA PAR INSULTU:
- pēkšņs sejas, rokas vai kājas vājums vienā ķermeņa pusē;
- nespēja pacelt abas rokas vai noturēt tās vienā līmenī;
- pēkšņi runas traucējumi – runa kļūst neskaidra, grūti saprast vārdus;
- seja šķībi “velk” uz vienu pusi, smaids kļūst nevienmērīgs;
- pēkšņa redzes pasliktināšanās vai dubultošanās;
- reibonis, nestabila gaita, samaņas traucējumi.
KO DARĪT?
- nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību – zvanīt 113;
- neatstāt cilvēku vienu, novietot viņu guļus, ja iespējams – uz sāniem;
- nemēģināt dot ēdienu, dzērienu vai medikamentus – tas var pasliktināt stāvokli;
- atcerēties simptomu sākuma laiku – ārstiem tas palīdzēs lemt par ārstēšanu.
Svarīgi: vislabākie ārstēšanas rezultāti ir tad, ja palīdzība sniegta pirmajās 3–4,5 stundās pēc simptomu sākuma.
KAS VEICINA ATEROSKLEROZI?
Aterosklerozes attīstību ietekmē vairāki riska faktori – lielāko daļu no tiem iespējams mazināt vai novērst ar dzīvesveida maiņu:
- augsts holesterīna līmenis – īpaši “sliktais” jeb zema blīvuma holesterīns;
- augsts asinsspiediens – bojā asinsvadu sieniņas;
- smēķēšana – veicina iekaisumu un nosprostošanos;
- mazkustīgs dzīvesveids – asinis “sastingst”, veidojas trombi;
- neveselīgs uzturs – pārāk daudz trekna, sāļa, cepta ēdiena;
- cukura diabēts – bojā smalkos asinsvadus;
- vecums un iedzimtība – jo vairāk gadu, jo lielāks risks.
PIRMĀS PAZĪMES – BIEŽI NEMANĪTAS
Sākumā cilvēks neko nejūt – un tas ir visbīstamāk. Tikai vēlāk parādās pirmās sūdzības:
- spiedošas sāpes krūtīs pie slodzes;
- nogurums, nespēks, elpas trūkums;
- smeldze kājās, īpaši staigājot;
- aukstas pēdas, vājums vienā kājā;
- nespēja paiet bez atpūtas.
Nereti cilvēks šīs pazīmes noraksta uz vecumu, bet tas var būt brīdinājuma signāls par nopietniem asinsrites traucējumiem.
KO DARĪT UN KAD JĀDODAS PI EĀRSTA?
Ja esi vecāks par 50 gadiem un ir kāds no riska faktoriem, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta:
- pārbaudīt holesterīna un cukura līmeni asinīs;
- regulāri mērīt asinsspiedienu (vēlams arī mājās);
- veikt elektrokardiogrammu (EKG);
- pārbaudīt kāju artēriju pulsu – īpaši tad, ja ejot parādās sāpes vai smaguma sajūta.
KO VARAM DARĪT PAŠI – JAU ŠODIEN?
Profilakse ir vienkārša, bet iedarbīga:
- kustēties katru dienu vismaz 30 minūtes – pastaiga uzlabo asinsriti;
- dzert pietiekami daudz ūdens – vismaz 1,5–2 litrus dienā;
- atmest smēķēšanu – katra cigarete sašaurina asinsvadus;
- ēst veselīgi – vairāk dārzeņu, zivju, mazāk trekna un pārstrādāta ēdiena;
- samazināt sāls daudzumu uzturā;
- sekot līdzi ķermeņa svaram – īpaši, ja tas gadu gaitā pieaudzis;
- reizi gadā pārbaudīt asins ainu un holesterīna līmeni (lipīdu profilu).
Atceries – ateroskleroze nereti sākas “klusām”, bet beidzas skaļi – ar slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Ja rūpēsies par savu sirdi jau šodien, tā kalpos vēl daudzus gadus. Nav par vēlu sākt kustēties, mazāk ēst trekno un reizi gadā pārbaudīt asinis. Mazie soļi šodien – liels ieguvums rītdien!
