Artūrs – neesmu vieglākā ceļa gājējs

Mana Aptieka Cēsu Centra aptiekas farmaceita asistents Artūrs Praškilēvics šobrīd ir trešā kursa students Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Farmācijas fakultātē, savukārt Rīgas 1. medicīnas koledžā lasa lekcijas farmakognozijā. Artūrs ir enerģisks, zināšanu kārs jaunietis, kurš nevaid par iespēju trūkumu Latvijā, drīzāk apzināti izvēlas grūtākos ceļus, lai sasniedzot gala mērķi baudījums būtu pilnīgāks.

Bērnībā domas par savu nākotnes profesiju Artūrs mainīja samērā bieži. Viņš gribēja būt gan pavārs, gan agronoms, gan aktieris, gan policists…, tai skaitā arī ārsts. Tomēr pamatskolas beigās viņš nolēma kļūt par žurnālistu, tāpēc vidusskolas zinības tika apgūtas humanitārajā klasē. Sapnis par žurnālistiku tālāk tā arī netika attīstīts, jo vidusskolas beigās vēlme izpausties medicīnas nozarē ņēma virsroku un Artūrs iestājās RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātē. Lai gan jaunais students jau pirmajā kursā saprata, ka šī profesija tomēr nav īstā, viņš gods godam mācības pabeidza, tomēr vienlaikus iestājās Rīgas 1. medicīnas koledžā Farmācijas programmā. “Tā es gandrīz trīs gadus paralēli mācījos divās skolās un pēdējos divus pa vakariem vēl strādāju aptiekā. Kad 2015. gadā absolvēju abas skolas, zināju, ka turpināšu studēt, bet atkal biju nonācis dilemmas priekšā, jo jau gadu strādāju arī Latvijas Republikas Saeimā par deputāta palīgu,” atzīst Artūrs. Tomēr, kad izvēles svaru kausos tika liktas diplomātijas vai nopietnās piecu gadu ilgās farmācijas studijas, Artūrs nolēma iet grūtāko un, viņaprāt, interesantāko ceļu, tāpēc šobrīd Artūrs ir trešā kursa RSU Farmācijas fakultātes students. “Savu izvēli nenožēloju, jo beidzot esmu sapratis, ka tā ir mana īstā nozare, kurā gribu attīstīties un pilnveidoties, kurā jūtos piepildīts,” stāsta Artūrs.

 

Hibrīds starp ārstu 
un ķīmiju

Lai gan kopš bērnības Artūrs ļoti nopietni domāja par medicīnas studijām, samērā garš ceļš bija jānoiet, lai saprastu, kurš no nozares atzariem ir tieši viņējais – izrādījās, ka tā ir farmācija. “Farmaceits ir tāds speciālists – hibrīds starp ārstu un ķīmiju. Abas ir ļoti sarežģītas un sadzīviski noderīgas zinātnes. Zināšanas par medikamentiem ir vērtīgas paša, draugu, radinieku veselības uzlabošanai, savukārt ķīmijas pārzināšana ir noderīga sadzīvē, kad kaut vai jātiek galā ar piedegušu cepeškrāsni,” smaidot saka Artūrs. “Savukārt ar medikamentu lietošanu ikdienā cilvēki ļoti grēko – nepamatoti un pārāk daudz lieto dažādus uztura bagātinātājus. Interesanti, ka savas automašīnas remontam cilvēks meklē pēc iespējas labāku meistaru, savukārt savam organismam nebaidās nodarīt pāri ar pašārstēšanos. Reklāmas par medikamentiem strādā izcili, īpaši tās iespaido vecāka gada gājuma cilvēkus, tāpēc skumji ir noskatīties, ka lielas naudas summas tiek tērētas, bet vēlamais rezultāts neseko. Pats maksimāli mēģinu runāt ar cilvēkiem, stāstīt, skaidrot, kad konkrēto medikamentu vajag lietot, bet kādās situācijās – nē. Ir cilvēki, kas uzklausa, mēģina saprast, bet ne visi,” nedaudz skumji nosaka Artūrs.

 

Profesijas esence, 
aptiekas smarža, 
farmaceita tēls…

Izrādās, ka Artūra dzimtā puse ir Bauska, tad studijas jauno puisi aizveda uz Rīgu, savukārt šobrīd dzīve rit starp Cēsīm un Rīgu. Kad 2015. gadā Artūrs, pabeidzot Rīgas 1.medicīnas koledžu, ieguva farmaceita asistenta diplomu, viņš saņēma darba piedāvājumu no Cēsu Centra aptiekas īpašniekiem. “Tā kā Cēsu aptiekas īpašniece ir mana tante Dace Mačuka un Cēsis kā pilsēta bija iepazīta jau kopš bērnības, kad viesojos pie vecmāmiņas, tad pieņēmu šo piedāvājumu. Jāatzīst, ka tieši Dace jau bērnībā man radīja interesi par šo nozari. Tieši viņa mani iepazīstināja ar šīs profesijas esenci, ļāva iemīlēt aptiekas medikamentu smaržu, uzbūra farmaceita tēlu – tik ļoti pozitīvu un profesionālu. Jau bērnībā mani ļoti iedvesmoja, kā tante konsultēja par medikamentu lietošanu. Domāju, ka tieši viņa ir atbildīga par to, ka galu beigās esmu izvēlējies farmaceita profesiju,” smaidot saka Artūrs.

Paralēli studijām un darbam aptiekā, Artūrs Rīgas 1. medicīnas koledžā strādā kā vieslektors farmakognozijā. Tā kā šo kursu viņš pats jau ir apguvis universitātē pie farmakognozijas docentes Edītes Romānes, topošajiem farmācijas asistentiem Artūrs māca par ārstniecības augiem, to iegūšanas un izmantošanas iespējām. “Šajā dzīves posmā man ir divi augsta līmeņa speciālisti, kuri mani iedvesmo, kurus patiesi cienu – farmakognozijā tā ir docente Edīte Romāne, savukārt – farmācijā kopumā – mana tante, farmaceite Dace Mačuka,” atzīst Artūrs.

 

Bez kultūras un mākslas nekādi

Jaunā farmācijas speciālista dzīves ritms ir samērā straujš. “Man patīk mācīties, strādāt, tad es jūtu piepildījumu. Brīvajā laikā papildus izglītojos, lasot medicīnisko literatūru – tā ir pamatliteratūra, kas mani interesē.” Bez visa iepriekš minētā Artūru interesē arī kultūra un māksla. “Lai gan nekad sevi neesmu iedomājies aktīvi darbojamies kultūras nozarē, tomēr tā mani interesē, es to novērtēju, izturos ar pietāti.” Vidusskolas laikā Artūrs ļoti aktīvi iesaistījās dažādās ārpusstundu aktivitātēs – dejoja tautas deju kolektīvā, spēlēja teātri. Vienu vasaru jaunietis vienlaikus darbojies pat trijos teātra kolektīvos. “Ja būtu tāda iespēja, es labprāt arī tagad iesaistītos kādā tautas deju kolektīvā vai dramatiskajā pulciņā, bet kopumā, pēc intensīvajām studijām un darba es protu sevi izklaidēt un atpūsties. Es labprāt apmeklēju operas, teātra izrādes, dažādas izstādes vai vienkārši ar draugiem patējojam, paspēlējam kādas galda spēles. Tā es kārtīgi atpūšos, atgūstu enerģiju. Pēdējā laikā vairāk esmu pievērsies tieši sportiskajām aktivitātēm – eju uz sporta zāli,” stāsta jaunais 
speciālists.

Neredzu vajadzību doties prom no Latvijas

Uz jautājumu, vai kā progresīvs jaunietis, nekad nav domājis par prombraukšanu no Latvijas, Artūrs atbild, ka šobrīd neredzot tādu vajadzību. Protams, nekad nevar zināt, kur dzīves ceļi aizvedīs, bet tad noteikti gribētos tādu valsti, kur cilvēku mentalitāte un klimats ir pēc iespējas līdzīgāks Latvijai. “Latvijā nevienu brīdi neesmu juties slikti, lai domātu, ka jābrauc prom. Nevaru apgalvot, ka Latvijā nav iespēju jaunietim, ka kaut kādā veidā justos ierobežots vai apspiests. Es daru to, kas man patīk, ja kaut kas nepatīk, tad domāju, ko mainīt savā dzīvē. Jāatzīst, ka skumji paliek tajos brīžos, kad aptiekā klients farmaceitu uztver tikai kā pārdevēju. Tad rodas jautājums, kāpēc tik daudz un grūti mums ir jāmācas. Tajos mirkļos gan zūd motivācija būt kopā ar tiem cilvēkiem, darīt to darbu. Tāda cilvēku attieksme var novest pie tā, ka aptiekās patiešām strādās tikai pārdevēji, ka farmaceits kā profesionālis muks no aptiekas,” atzīst Artūrs, bet vienlaikus piekrīt apgalvojumam, ka katram darbam ir sava garoza. Tāpēc par farmācijas profesiju viņš ir ļoti optimistiski noskaņots. “Jāsaprot, ka farmācija nenozīmē tikai un vienīgi darbu aptiekā, apkalpojot klientus, tā patiesībā ir ļoti plaša. Es šobrīd nepazīstu nevienu farmaceitu bezdarbnieku un domāju, ka arī nākotnē farmaceita nozares pārstāvjiem nebūs jāsaskaras ar šo problēmu, jo patiesībā šobrīd ir farmaceitu deficīts. Bez darba aptiekā farmaceits var strādāt farmācijas kompānijās, laboratorijās, zāļu ražotnēs – iespējas ir daudz un dažādas, vajag tikai mācēt tās saskatīt,” ir 
pārliecināts Artūrs.

 

Izjust piepildījumu un gandarījumu

Artūrs jau šobrīd jūtas gandarīts un piepildīts par to, ka viņš, vēl būdams students, spēj sevi apliecināt divos samērā pretējos darbības veidos – praksi apvienojot ar profesionālām zināšanām. Aptiekā notiek tiešais darbs ar klientiem, kur izmanto savas zināšanas, lai cilvēkiem skaidrotu medikamentu lietošanas nepieciešamību, kā arī veselīga dzīvesveida lietderīgumu, savukārt medicīnas koledžā ar studentiem runā jau profesionālā līmeni. “Ar studentiem es runāju daudz profesionālāk, kā ar kolēģiem, kuriem ir interese un vēlme uzzināt pēc iespējas vairāk. Un mani fascinē tas, ka viņi klausās, ka viņus tas interesē, kas diemžēl ne vienmēr tā ir aptiekā,” 
atzīst Artūrs.

Izglītošanās ceļam 
gals vēl nav manāms

Tajā pašā laikā arī pats Artūrs daudz un smagi mācas, jo nevienam nav noslēpums, ka studijas Farmācijas fakultātē nav tās vieglākās. “Jāatzīst, ka šobrīd es nespēju adekvāti novērtēt it īpaši ķīmijas mācīšanas pamatīgumu, bet pieļauju, ka pienāks laiks, ka būšu pateicīgs saviem pasniedzējiem par stingrību un dziļo šī priekšmeta mācīšanas lietderību. Zinu arī to, ka pēc Farmācijas fakultātes absolvēšanas turpināšu izglītoties, vēl ir laiks izdomāt konkrētāk, bet skaidri zinu, ka tas būs veselības nozares robežās. Došos pa šo ceļu tālāk un domas par deputātu darbu atstāšu uz vecumdienām,” smaidot 
nosaka Artūrs.